Demogrāfijas prognoze ir skaudra – turpmākajos gados Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Speciālisti aprēķinājuši, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2012., vidusskolēnu varētu būt par 11,6 tūkstošiem mazāk, un tas ir tikai loģiski, ka tukšosies arī pamatskolu, internātskolu, arodskolu un speciālo skolu klases.
«Būs vien jāpielāgojas!» smagi pūš Izglītības ministrija, pirkstu vēršot pašvaldību virzienā. Tieši no vietējām varām tiek prasīts skolu tīklu sakārtot, ko daudzas līdz mielēm jau paspēja izbaudīt dramatiskajā 2009. gadā. Piemēram, Jelgavas novadā, pārtapinot par skaitliski lielāku mācību iestāžu filiālēm un četrgadīgām, piecgadīgām, sešgadīgām skolām, tika reorganizētas četras pamatskolas, kurās skolēnu skaits nevarēja aizvilkt līdz simtam. Jelgavā toreiz šī kārtošana kā ar cirvi gāja secen. Šur tur pazuda paralēlās klases komplekti, viena ģimnāzija pārveidojās par vidusskolu, un tas arī viss. Tāpēc pirmajā mirklī bija ļoti grūti noticēt ziņai, ka salīdzinošos «miera laikos» pilsēta gatavojas likvidēt Jelgavas 1. pamatskolu, kur zinības apgūst bērni ar garīgās attīstības traucējumiem. Arī tur audzēkņu skaits pāris gadu laikā novēlies zem simta.
«Esam ļoti sarūgtināti! Visvairāk par to, kā paziņojums par skolas slēgšanu nonāca līdz mums, vecākiem. Mūsu bērni taču ir īpaši – viņus nevar tā vienkārši iemest citā vidē un skolā, lai par cik draudzīgu apvienošanu to nesauktu,» par plānu tikt iekļautiem Jelgavas 2. internātpamatskolā savu sāpi «Ziņām» pauž kāda mamma, kura līdz ar citiem vecākiem tā arī nav spējusi rast atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Iespējams, pašvaldība tās vēl tikai gatavo, un tiesa arī tas, ka neviena reorganizācija, slēgšana un likvidācija, lai kādu cēlu mērķu vārdā darīta, netiek uzņemta ar gavilēm. Tāpēc šajā situācijā jo īpaši nepieciešami baltie cimdi, lai neievainotu pašu vērtīgāko – cilvēcību! ◆
