Jautājam par cīņu pret nesekmību un eksāmenu jautājumu tirgošanu.
Jautājam par cīņu pret nesekmību un eksāmenu jautājumu tirgošanu
Inta Jorniņa, Spīdolas ģimnāzijas biznesa ekonomisko pamatu skolotāja
Pārcelt vajadzētu tikai sekmīgos
Domāju, svarīgākais nosacījums ir uz nākamo klasi pārcelt skolēnus, kuri ir sekmīgi visos mācību priekšmetos. Pašlaik nesekmība pieļaujama divos priekšmetos, taču, manuprāt, vismaz četru ballu līmenī būtu jāapgūst visi. Piemēram, ja skolēns ir nesekmīgs latviešu valodā un matemātikā un tiek pārcelts no piektās uz nākamo klasi, paiet daži gadi, un viņam jau rodas nopietnākas grūtības, jo iepriekš viss nav pienācīgi apgūts. Lielāko problēmu šajā situācijā saskatu vecākos – ja skolēns ir motivēts ģimenē, kur izglītībai tiek piešķirta būtiska nozīme, viņš tāds būs arī skolā, un attiecīgs piemērs būtu jārāda visai sabiedrībai. Tagad diemžēl vairākās maksas augstskolās var iestāties ar jebkāda līmeņa zināšanām, un tad ar laiku izskan pārmetumi skolām, ka tās nepietiekami sagatavojušas nākamos studentus, krītas arī pašu augstskolu līmenis.
Par eksāmenu biļešu tirdzniecību runājot – stājoties augstskolā, pārāk būtiska nozīme piešķirta matemātikai, un nākamajam studentam ir ekonomiski izdevīgāk nopirkt uzdevumus un tikt budžeta grupā. Labāk būtu ņemt vērā arī skolēna darbību citās jomās, piemēram, zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. Šāds aktīvs jaunietis studijām, manā skatījumā, ir daudz motivētāks.
Uldis Gāle, Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs
Mācību saturs ir par sarežģītu
Rajonā mums ir tāda pati situācija kā visā valstī, nesekmība ir ap desmit procentu. Uzskatu, ka galvenais cēlonis ir mācību satura pārslogotība – septiņas astoņas stundas dienā plus vēl konsultācijas, mājas darbi. Skolotāji nokļūst ķīlnieku lomā, jo jāpilda programma, tomēr mācību saturs ir par sarežģītu. Īpaši tas vērojams pamatizglītībā, taču tai jādod tikai pats zināšanu pamats. Risinājums būtu nopietni pārskatīt mācību programmas, un tas jāveic Izglītības satura un eksaminācijas centrā. Problēmas rada arī tas, ka sākumskolā nav atzīmju, tādējādi tiek jaukta komunikācija starp skolu un vecākiem, viss it kā šķiet kārtībā, bet te pēkšņi parādās vērtējums, kas nav īpaši iepriecinošs. Tas viss ir kā nodeva sabiedrības demokratizācijai.
Par eksāmenu biļetēm – manuprāt, vairāk vajadzētu izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, eksāmena rītā katram skolēnam elektroniski nosūtot uzdevumus. Domāju, tehniski to valstī var nodrošināt, jautājums vienīgi, vai visās rajonu skolās šādās pārbaudījumu reizēs pietiek datoru. Pašreiz eksāmenu materiālu sagatavošanā iesaistīts pārāk liels skaits cilvēku, un, saprotams, var nostrādāt “cilvēciskais faktors”.
Silvija Svare, Aizupes pamatskolas latviešu valodas skolotāja
Zudusi bērnu
atbildībaTas ir smags jautājums. Mēs pret nesekmību mēģinām dažādi cīnīties – konsultējam ārpus paredzētā grafika, vedam aiz rokas, skaidrojam. Šķiet, ka zudusi bērnu atbildība par mācību rezultātiem, jā, skolēni ar katru gadu kļūst bezatbildīgāki. Ja pedagogi zināšanas vērtētu uzreiz, neko papildus neskaidrojot, situācija būtu graujoša. Par to mēs daudz runājam gan apspriedēs, gan ikdienā. Savukārt vecāki par bērnu sekmēm interesējas samērā maz, lielākā daļa aizņemti darbā un vienkārši domā, ka skolā viss ir kārtībā, bet, tiklīdz pienāk maijs un atklājas problēmas, – skolotāj, glābiet! Ir arī bērni, kuriem iemācīts, ka pašiem ar visu jātiek galā, un tad rezultāti ir citi. Daudzās profesijās cilvēki netiek pietiekami atalgoti, vecāki strādā vairākos darbos, bet bērni uzsver, ka viņiem pašiem ir tiesības, savukārt skolotājiem pret viņiem ir vien pienākumi.
Kādam acīmredzot ir izdevīgi, ka eksāmenu biļetes tiek tirgotas. No skolotājiem to saturu glabā noslēpumā, tā ka iemesli būtu jāmeklē augstākā līmenī. Par šo jautājumu gan neesmu nopietni domājusi.
