Aptaujā skaidros Jelgavas pensionāru dzīves līmeni.
Aptaujā skaidros Jelgavas pensionāru dzīves līmeni
Martā Jelgavas Pensionāru biedrība plāno veikt socioloģisku aptauju, lai noskaidrotu, kā jūtas, darbojas un iztiek pilsētā dzīvojošie pensionāri.
“Ja analizējam skaitļus, iznāk, ka 86 procenti pilsētas pensionāru dzīvo pat zem valdības noteiktā iztikas minimuma, kas patlaban ir 148 lati. Taču vismaz man situācija tik dramatiska nešķiet, tādēļ esam nolēmuši aptaujāt apmēram
tūkstoti pensionāru, lai saprastu, kā viņiem klājas un kas turpmāk būtu jādara mūsu biedrībai,” stāsta Marija Kolneja, kas Jelgavas Pensionāru biedrību sāka vadīt pagājušā gada nogalē.
Domā par zupas virtuvi
Anketas 18 jautājumos lūgts atbildēt, kādi ir pensionāra papildu ienākumi, kādus pabalstus viņš saņem no pašvaldības, kādi ir lielākie tēriņi, cik bieži iznāk apmeklēt ārstu un kas būtu jādara, lai dzīves līmenis uzlabotos. Ja atklāsies, ka liela daļa respondentu ikdienā paliek bez siltām pusdienām, Pensionāru biedrība pieļauj iespēju aicināt pašvaldību pilsētā radīt zupas virtuvi.
Aptaujas anketas no 1. marta tiks izplatītas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldē, nacionālajās kultūras biedrībās, starp vecvecākiem pašvaldības bērnudārzos un citviet. Interesenti tās varēs aizpildīt arī Jelgavas Pensionāru biedrībā Pasta ielā 44, 5. kabinetā. Datus apkopos tās darbinieki.
Daļai klājas grūti
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas nodaļas vadītāja Dace Olte uzskata, ka Jelgavā, kur ir samērā zems bezdarba līmenis, kopējā situācija ir labāka nekā daudzviet Latvijā. Tomēr atsevišķām pensionāru grupām dzīve tik un tā ir smaga.
Kāda 84 gadus veca vientuļa sirmgalve, kas bija atnākusi uz Sociālo lietu pārvaldi, vēloties atvērt bankas kontu pabalsta saņemšanai, atzina, ka viņa par Pensionāru biedrības aktivitātēm neko nezina.
