Laikā, kad arvien biežāk saņemam ziņas par ceļu satiksmes negadījumiem, vēlos pastāstīt par savu pieredzi, piedaloties satiksmē. Esmu autobusa vadītājs, un no manas rīcības un spējām paredzēt situāciju atkarīgs, kā jutīsies pasažieri un kāda būs viņu drošība. Laikmetā, kad priekšā esošā transportlīdzekļa šoferis ar savu darbību vai bezdarbību man negarantē drošību, tomēr esmu spējīgs būt saimnieks situācijai uz ceļa. Zinot to, ka Ceļu satiksmes noteikumos nav sadaļas par brīdinājuma signāliem un to lietošanu, esmu spējīgs garantēt drošību arī citiem satiksmes dalībniekiem.
Lai to izpildītu, man kā vadītājam ir jāzina un jāievēro noteikumi, kuros teikts, ka es kā vadītājs esmu tiesīgs paļauties, ka arī citi satiksmes dalībnieki darīs to pašu. Tātad katram uz ceļa jārīkojas tā, lai neradītu bīstamas situācijas un materiālus zaudējumus, jo tas jau sacīts noteikumos.
Brīdinājuma signālus es slēdzu: 1) pilsētā vismaz piecas sekundes pirms manevra vai vismaz 50 metru pirms tā, ja ātrums ir 50 kilometru stundā; 2) ārpus pilsētas astoņas sekundes pirms manevra vai 200 metru pirms tā, ja braukšanas ātrums uz ceļa ir 90 kilometru stundā jeb 25 metri sekundē. Turklāt vienmēr pārliecinos spoguļos par satiksmes stāvokli aizmugurē, jo signālu rādīšana neatbrīvo no atbildības un pienākuma garantēt drošību.
Īpašu uzmanību veltu sava transportlīdzekļa ātruma samazināšanai, lai es kā priekšā braucošais bremzējot garantētu drošību aiz manis esošajiem. To es arī panāku ar savlaicīgiem brīdinājuma signāliem. ◆
Laimīgu ceļu!
