Lasītājas no vairākiem pagastiem «Ziņām» jautā, kā pareizi sagatavot un pielietot Bordo šķidrumu, kas ir efektīvs līdzeklis ļoti daudzu sēņu ierosināto slimību attīstības un izplatības ierobežošanā, sevišķi daudzgadīgām dārzu kultūrām.
Lasītājas no vairākiem pagastiem “Ziņām” jautā, kā pareizi sagatavot un pielietot Bordo šķidrumu, kas ir efektīvs līdzeklis ļoti daudzu sēņu ierosināto slimību attīstības un izplatības ierobežošanā, sevišķi daudzgadīgām dārzu kultūrām.
Atbildam:
Kā “Ziņas” noskaidroja Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centrā, Bordo šķidrums ir viens no visvecākajiem un senāk visvairāk izmantotajiem fungicīdiem. To sāka lietot 19. gadsimtā Francijā Bordo provincē, no kurienes arī cēlies fungicīda nosaukums. Tas labi pielīp augu lapām un stublājiem un ilgstoši aizsargā no inficēšanās. No Bordo šķidruma varš difundē sēņu sporās, un tās aiziet bojā.
Bordo šķidrums ir vara sulfāta un dzēstu kaļķu maisījums. To lieto 0,5 – 3 procentu koncentrācijā, kuru nosaka pēc vara sulfāta daudzuma. Uz vienu svara vienību vara sulfāta ņem vienu svara vienību dzēsto kaļķu. Tā gatavošanai jālieto nerūsējoši trauki – emaljēti, plastmasas, koka un citi. Lai pagatavotu 100 litru vienprocentīgu Bordo šķidrumu, vienā traukā 50 litros ūdens uzduļķo kilogramu dzēsto kaļķu vai 0,75 kilogramus nedzēsto. Otrā traukā nedaudz mazāk kā 50 litros ūdens izšķīdina kilogramu vara sulfāta. Pēc tam vara sulfāta šķīdumu pielej kaļķa pienam, nepārtraukti maisot. Atstāto ūdeni izmanto vara sulfāta palieku pilnīgai izšķīdināšanai. Pārbauda reakciju – tai jābūt neitrālai vai vāji sārmainai. Ja šķidruma reakcija ir skāba, to neitralizē ar kaļķa pienu.
Bordo šķidrumu gatavojot, jāievēro noteikums, ka vara sulfāta šķīdums jālej klāt kaļķa pienam, bet ne otrādi, jo reakcijai jānoris sārmainā vidē. Pretējā gadījumā iegūst zemas kvalitātes šķidrumu, kas vāji pielīp augu virsmai, jo kolodiālās daļiņas ir lielas un ātri izgulsnējas.
Bordo šķidruma reakciju vislabāk noteikt ar universālindikatoru. No šķidruma virsas ar baltu porcelāna vai fajansa trauciņu paņem paraudziņu un pievieno universālindikatoru. Tā krāsai jākļūst zaļai (neitrāla reakcija) vai zilgani zaļai (vāji sārmaina reakcija). Reakciju var noteikt arī ar labas kvalitātes lakmusa papīrīti – pēc zilā papīrīša iemērkšanas tā krāsa nedrīkst sārtoties, tai jāpaliek zilai. Sārtajam lakmusa papīrītim jānokrāsojas zilam. Gatavojot Bordo šķidrumu, novērots, ka pirmā skābas reakcijas pazīme ir tā, ka tūlīt pēc pagatavošanas šķidruma virsējais slānis strauji kļūst dzidrs, jo šķidruma daļiņas ātri nogulsnējas. To var novērst, piejaucot vēl kaļķa pienu. No neliela kaļķu pārsvara nav jābaidās. Nekādā gadījumā reakcija nedrīkst būt skāba, jo tad Bordo šķidrums rada lapu apsvilumus, tām parādās brūngani aprūsinājumi, līdz ar to samazinās asimilācija ar visām sekām – samazinās ražība un ziemcietība. Skābā reakcija var rasties kaļķa sliktās kvalitātes dēļ. Ja dzēstais kaļķis ilgi glabājas nenoslēgtā iesaiņojumā, tas savienojas ar ogļskābo gāzi no gaisa un pārvēršas par kalcija karbonātu jeb krītu. Nedzēstā kaļķa iesvarā savukārt var būt neizdedzināta kaļķa gabali. Tikai ar precīziem kaļķa iesvariem vien ne vienmēr izdodas panākt neitrālu reakciju. Tāpēc kaļķi attiecībā pret vara sulfātu drošības labad var ņemt nelielā pārsvarā – ja kaļķis ir labas kvalitātes, tad šķidruma beigu reakcija būs vāji sārmaina, kas augiem nav kaitīga.
