Nepieciešama vismaz pamata izglītība – potenciālajiem darbiniekiem norāda darba devēji Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiālē pieteiktajās vakancēs
«Novērtējot bērnu un vecāku uzticību, nevaru darbu pamest, lai arī alga nav nekāda lielā,» atzīst Dana Didžus, romu sieviete ar augstāko izglītību un pastāvīgu darbavietu. «Mūsējie reti kurš strādā algotā darbā, tāpēc dzīve nav pakārtota darbdienu ritmam, kad ik rītu jāceļas ar modinātāja zvanu,» atzīst D.Didžus.
Dana izveidojusi grafiku, lai varētu individuāli piepalīdzēt visiem čigānbērniem, kā viņa dēvē savus skolēnus 4. pamatskolā. 20 romu bērnu regulāri apmeklē skolu, vēl pieci statistikā ir, bet skolā neparādās, jo vecāki devušies peļņā uz ārzemēm. «Sākumā vairākiem braucu pakaļ ar savu mašīnu – lai tikai nāktu uz skolu. Prieks, ka vecāki ir apjautuši – nevarēs mūžīgi pelnīt tikai ar tirgošanos. Ja pašiem nav sanācis, vismaz bērniem dod iespēju mācīties.» D.Didžus skolā sāka strādāt Šveices valdības līdzfinansētā projektā un vairāku pilsētu projekta dalībnieku vidū bija vienīgā, kurai pašvaldība piedāvāja darbu turpināt, projektam noslēdzoties.
Nav izglītības, nav pieredzes – nav darba
Jelgavā dzīvo 920 romu, bet nav apzināts, cik aizceļojuši peļņas nolūkos, liecina Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldes informācija. Jelgavā reģistrēti 72 bezdarbnieki romi, no kuriem 39 nav nekādas izglītības un vairums bez darba ir ilgstoši. «Nav izglītības, nav pieredzes, nav darba – tā ir kā ķēdīte,» secina Dana. Kādreiz romi nav varējuši pat iedomāties, ka varētu, piemēram, uzkopt telpas un saņemt mēnesī tik, cik savulaik tirgojoties pelnīja dienā. Tagad strādā arī «simtlatniekos» un grib to darīt, secina skolotāja palīdze. Danas novērojumiem piekrīt Andra Dietlava, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles vadītāja: «Izglītība ir viens no svarīgākajiem darbā iekārtošanās faktoriem ikvienam darba meklētājam neatkarīgi no tautības. NVA pieteiktajās vakancēs darba devēji potenciālajam darbiniekam norāda, ka nepieciešama vismaz pamata izglītība. Attiecīgi tas apgrūtina darba atrašanu bezdarbniekiem ar nepabeigtu izglītību, kaut vēlme strādāt ir. Arī ar NVA atbalstu iegūt profesionālo kvalifikāciju bez pamatizglītības gandrīz nav iespēju, tāpēc grūtības iekārtoties kvalificētā darbā.»
Vīrieši nešūs un traukus nemazgās
Strādāt pašvaldībā algotajos pagaidu sabiedriskajos darbus šogad vēlējušies 17 romu, bet ne visi ieradušies. «Pozitīvi, ka romiem, kas aktīvi meklē darbu, nav neadekvātu un nepamatotu atalgojuma prasību par mazkvalificētu vai vienkāršo darbu. Jāsecina, ka neatkarīgi no pieredzes un izglītības trūkuma arī šīs tautības bezdarbnieki kļūst par nodarbinātām personām,» atzīst A.Dietlava. Šogad par darba ņēmējiem kļuvuši astoņi no Jelgavas filiālē reģistrētajiem romiem. Piemēram, kāda sieviete apguvusi šūšanas prasmes un nu laimīga par iespēju strādāt regulāri.
Romu sievietēm rokdarbi padodas, tāpat viņas ir labas saimnieces virtuvē, stāsta Dana. «Mūsu vīrieši ir pieraduši, ka sievietes vienmēr ir mājās, viss ir perfektā kārtībā. Vīrieši ģimenēs ir noteicošie, viņi mājas darbus nekad nedarīs – nešūs un traukus nemazgās. Tāpēc daudzas čigānu sievietes pat neapsver iespēju pamest virtuvi un doties strādāt.» Rosīgā Dana ir izņēmums, un viņas ģimene ar to lepojoties. Dana biznesa augstskolā «Turība» ieguvusi pirmā līmeņa augstāko izglītību tūrisma vadībā. «Pati nekad neesmu saskārusies ar diskrimināciju. Varbūt vainīgs izskats – reiz Centrāltirgū man pat pienāca čigāniete un taisījās zīlēt. Man bija labs garastāvoklis, un es atļāvu. Neapšaubu, ka ir cilvēki ar dotībām, bet ne jau uz katra stūra. Kad viņa beidza, čigānu valodā sacīju – mainīsim rokas, un es tev tāpat pazīlēšu.»
Ja skolai nepiesaka, meklē pati
«Čigāni kā tauta ļoti cenšas saglabāt savas tradīcijas, tostarp valodu. Skolā gan bērni solidarizējas ar klasesbiedriem un runā latviski. Taču, sākot mācības, daudzi valsts valodu nezina, bet skolotāja palīdzēt nevar,» klāsta Dana, kura ir šo bērnu glābšanas riņķis svešajos ūdeņos. Vairāku skolēnu vecāki neprot lasīt un rakstīt, tāpēc mājās palīgu mācībās nav. Tad nāk talkā Dana. Pamazām viņa iekarojusi uzticību Jelgavas romu sabiedrībā. Ar «čigānu pastu» no mutes mutē ziņa par viņas veiksmīgo darbošanos skolā izplatījusies pat ārvalstīs sastopamo Jelgavas romu vidū. «Bērni nebija mans aicinājums, bet tagad, redzot bērnu un vecāku uzticību, man ir dzinulis – nevaru šo darbu pamest, lai arī alga nav nekāda lielā,» atzīst sieviete. Agrāk romi savas atvases centās pēc iespējas ilgāk noturēt mājās, uz pirmo klasi nevedot nekad vai vedot vēlu. Tāpat klases ekskursijās romu skolēni parasti nebrauca. Tagad vecāki skolai uzticas vairāk. «Cenšos apzināt tās romu ģimenes, kurās bērni tuvojas skolas vecumam. Ja bērnu nepiesaka, sameklēju pati. Pēcāk prasu zināšanas – nebūs tā, ka pateiksimies Dievam par to vien, ka bērns ir atnācis uz skolu.» ◆
Visvairāk – ilgstošo bezdarbnieku
NVA Jelgavas filiālē reģistrēti 72 romu tautības bezdarbnieki, no tiem profesionālā izglītība uzrādīta vienam, vispārējā vidējā – četriem, pamatizglītība – 11, zemāka par pamatizglītību – 39, izglītības līmeni nav minējuši 17.
◆ 40 ir ilgstošie bezdarbnieki, 24 bez oficiālas darbavietas ir līdz pusgadam, astoņi – no pusgada līdz gadam.
◆ Jelgavā reģistrēti pieci romu tautības bezdarbnieki vecumā līdz 24 gadiem, 15 – vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 19 – vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 17 – vecumā no 45 līdz 54 gadiem un 16 – 55 gadus veci un vecāki.
