Vecā Mītavas skanste varētu «pastāstīt» par Driksas rakšanu
Cenšoties Pils salā atklāt 17. gadsimta Jelgavas liecības, tostarp tolaik būvēto pilsētas nocietinājumu skansti, vēstures entuziastu grupa Andra Tomašūna vadībā ar lāpstām un metāla detektoru ekspedīcijās šogad devās vairākkārt. Vissenākajā līdz mūsdienām saglabātajā Jelgavas plānā, kas tapa 1652. gadā, skanste ir redzama, tomēr precīzu norāžu nav. «Arheoloģijā arī negatīvs rezultāts ir svarīgs. Nākamsezon skansti meklēsim citviet,» apņēmīgi saka A.Tomašūns.
Attālumi tikai šķiet samērojami
Pilsētās plānā, ko zvērinātajam mērniekam Tobiasam Krauzem pasūtīja hercogs Jēkabs, attēlotas 22 pilsētas ielas, Sv.Annas un Sv.Trīsvienības baznīca. Redzama arī 14. gadsimtā būvētā Livonijas ordeņa pils, ko 1737. gadā kā savam laikam novecojušu uzspridzināja, lai atbrīvotu vietu tagadējai baroka pilij.
Vēsturniece Elita Grosmane 2010. gadā izdotajā grāmatā «Senā Jelgava» skaidro, ka 17. gadsimta vidū kartogrāfiskos plānos vēl mēdza valdīt aptuvenība. Ja tomēr zīmējums ir kaut cik sakarīgā mērogā, tad var spriest, ka no pils vecā skanste ir mazliet tālāk nekā Annas baznīca, kuru no pils šķir pusotrs kilometrs. Skanstes teritorija plānā izskatās apmēram tikpat liela kā vecajai pilij.
A.Tomašūns spriež, ka veco skansti vajadzētu censties saskatīt arī salas reljefā. «Vasaras vidū, kad zāle tur izaug pāri galvai, salas reljefu novērtēt ir grūtāk. Tāpēc arī meklējumu vieta jāizvēlas rudenī vai pavasarī,» skaidro vēsturnieks. Viņš uzskata, ka Pils salai vajadzētu noteikt ne tikai dabas, bet arī arheoloģisko liegumu, jo zem savvaļas zirgu un makšķernieku taciņām varētu būt atrodama ne viena vien vēstures liecība. Par to liecina arī salas galā ar metāla detektoru atrastais lielgabala fragments.
Platone palīdzēja rakt Driksu
Pirmās ziņas par tagadējo Pils salu ir no 13. gadsimta, tolaik tā saukta par Garo salu. Nav skaidru ziņu, kā Lielupes plūdums pie Jelgavas mainījies nākamo četrsimt gadu laikā, taču A.Tomašūns ir pārliecināts, ka hercoga Jēkaba laikā Driksa mākslīgi izrakta. «To nebija grūti izdarīt, jo liela daļa Driksas ir Lielupes vecupe, ko jelgavnieki sauca par ezeru. Kā gan citādi vecos pilsētas vārtus tagadējā Uzvaras ielā pie tirgus sauktu par Ezera vārtiem!» secina vēsturnieks. Viņš piebilst, ka Platones upe, kā redzams T.Krauzes plānā, ietecēja Lielupē pie tagadējā Mītavas gājēju tiltiņa. Tādējādi Driksas racējiem atlika tikai paplašināt Platoni un to savienot ar Lielupes vecupes ezeru. Tādā veidā Mītavas pils «nokļuva» uz salas, kas atbilstoši tā laikā nostādnēm bija svarīgi tās aizsardzībai. Šajā pils aizsardzības sistēmā bija arī vēstures entuziastu meklētā vecā skanste.
A.Tomašūns spriež, ka Driksas taisnais, kanālam līdzīgais posms starp cietumu un tirgu pārliecinoši liecina, ka tā nav veidojusies dabiski. Šo pieņēmumu apstiprina arī vēsturē zināmie fakti par Vircavas upes bagarēšanu hercogistes laikā. Pie Vircavas muižas pils tā arī ir taisna kā kanāls. Līdz pat pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem cauri Jelgavai gāja arī hercoga Jēkaba kanāls, kas savieno Driksu un Svēti. Augšzemgalē pie Jēkabpils Jēkabam pat bija doma ar kanālu savienot Lielupes un Daugavas baseinus.
Mītavas cietoksnis pie Jelgavas pilsētas
Sākot ar 17. gadsimtu, rakstiskās liecībās blakus Mītavai parādās arī Jelgavas vārds. Pirmās drukātās latviešu vārdnīcas sastādītājs profesors un hercoga Jēkaba galma mācītājs un vēsturnieks Georgs Mancelis (1593 – 1654) raksta, ka ar Jelgavu jāsaprot pilsēta, kas atrodas Lielupes kreisajā krastā, bet Mītava – cietoksnis ar skanstēm, kas atrodas uz salas. Jāpiebilst, ka tolaik Jelgava bija augoša. Jau 1573. gadā tā ieguva pilsētas tiesības. E. Grosmane izdevumā «Senā Jelgava» piemin, ka 16. gadsimta beigās pilsoņu skaits palielinājās no 89 1578. gadā līdz 197 1586. gadā. Tolaik pilsoņi gan bija tikai vīrieši, kam piederēja manta un vara.
A.Tomašūns ir nobažījies, ka, pirms vairāk nekā desmit gadiem Rīgas ielā veicot vērienīgos rekonstrukcijas darbus, netika respektētas vēstures liecības, kas atrodas zem zemes. «Vai kāds veica arheoloģisko uzraudzību, būvējot Lielupes promenādi? Vai kāds ņēma vērā, ka tur 17. gadsimtā atradās Krasta iela ar vējdzirnavām un krogu?» retoriski jautā vēsturnieks. Viņš uzsver, ka par Jelgavas vēsturi nedrīkst aizmirst nākamgad, kad pie dzelzceļa stacijas plānots būvēt termināli un Sporta iela darbu gaitā tiks pagarināta līdz Zirgu ielai. ◆
