Brīvā tirgus ekonomikas apstākļos reklāma ir kļuvusi par mūsu sadzīves sastāvdaļu.
Brīvā tirgus ekonomikas apstākļos reklāma ir kļuvusi par mūsu sadzīves sastāvdaļu. Daļa sabiedrības to uztver vienaldzīgi, daļu tā kaitina, bet neviens no tās nav pasargāts.
Reklāma ne vienmēr atbilst likumam
Līdzās reklāmas pozitīvajām iezīmēm (informācija, konkurences veicināšana, finansiālais izdevīgums) ir arī daudz negatīvā.
Reklāma ne vienmēr atbilst Latvijas Radio un TV likumam. Šā likuma 33. pants paredz, ka «reklāmai ir jābūt patiesai, godīgai, tā nedrīkst maldināt, sniegt nepatiesu informāciju vai kā citādi apdraudēt patērētāja intereses». Bet patērētāja intereses tiešā vai netiešā veidā tomēr tiek apdraudētas.
Reklāma – drauds bērnu zemapziņai
Reklāma iespaido mūsu zemapziņu. Cilvēka apziņa spēj uztvert vārdu uz ekrāna, ja tas parādās vismaz 0,2 sekundes, taču zemapziņa ir nesalīdzināmi acīgāka tai pietiek ar 0,017 sekundēm, un ar to pietiek, lai prasmīgs reklāmdevējs iekodētu savu informāciju, ja ņem vērā, ka filmas kadrs ekrānā redzams 0,042 s. Psihologi apgalvo, ka bērnu programmas TV visā pasaulē caurmērā ir veidotas ļoti banālas un to starplaikos tiek rādītas garīgi kropļojošas reklāmas. Nav brīnums, ka bērna uzmanību saista TV reklāmās garīgi uzspiestās preces, kas tiek iekodētas zemapziņā un kļūst par nepieciešamību, un vecāki taču parasti neatsaka savam mīlulim.
Bērna prāts ir iekartots tā, ka viņš reklāmu uztver kā mācību stundu, kas ir sevišķi kaitīgi, jo vislielākais drauds bērna zemapziņai ir tabakas un alkohola reklāmas. Tieši tās rada iespējamību, ka pēc pāris gadiem 10 gadu vecs bērns, pastaigādamies pa ielu, dzers kādu no alkoholiskajiem dzērieniem un pilnā balsī deklamēs «Tas nav DŽIM BIM», bet, pārnācis mājās, aizsmēķēs cigareti un paziņos mātei: «Dzīvosim viegli.»
Protams, pašlaik tas šķiet ironiski, bet šādi draudi pastāv, un ne tikai teorētiski.
Reklāmdevējs neinfomē par preces mīnusiem
Latvijā no reklāmām nav iespējams uzzināt, ka higiēniskie tamponi sievietēm var radīt toksiskā šoka sindromu ar letālu iznākumu. Trūkst informācijas, ka mentoleļļa, kas ir «Halls» tipa ledenēs, neārstē no saaukstēšanās, bet tikai atvieglo slimnieka ciešanas, turklāt bieža šo ledeņu lietošana var izraisīt gļotādas iekaisumu.
Reklāma dažkārt rada diskomforta izjūtu
Veicot nelielu aptauju, noskaidrojām, ka no 10 vīriešiem sešus pārņem neērtības izjūta, TV ekrānā vērojot sieviešu higiēnisko piederumu reklāmas. Diskomforts pastiprinās, ja līdzās atrodas kāda no daiļā dzimuma pārstāvēm. Vairākums aptaujāto atzina, ka izjūt diskomfortu, vērojot dārgo preču reklāmas, jo šīs preces vairumam cilvēku nav pieejamas augsto cenu dēļ. Arī Latvijas Nacionālās operas reklāmā visi tiek laipni aicināti uz Hosē Karerasa vieskoncertu, bet, mēģinot iegādāties biļeti, mēs uzzinām, ka tās cena ir aptuveni 300 latu.
Reklāma – pretrunā ar morāli
Lai pierādītu kāda smaržūdens grandiozumu, tiek demonstrēta puskaila sieviete, kas ekstāzē laiza nosvīduša vīrieša miesu. Daudzi jau, protams, teiks, ka reklāma ir jūsu tiesības izvēlēties. Vai ērtāk nebūtu kontrolēt šo reklāmu parādīšanos TV ēterā un preses slejās?
«Mēs esam vislabākie!» – politiskā reklāma
Tuvojas vēlēšanas, un partijas sāk reklāmas kampaņu. Bet vai mēs šo reklāmu varam uztvert kā objektīvu un patiesu? Bieži uzķeramies uz partiju demagoģiskās ēsmas, kas ir populistiski solījumi un maldina sabiedrību.
Daļa potenciālo vēlētāju notic saukļiem: «Mēs esam vislabākie!», «Mēs esam jūsu vienīgā cerība!» Vai šādi tendētas politiskās reklāmas mums ir pieņemamas?
Reklāma ir jākontrolē arī reklāmdevējiem
Visi uzskaitītie mīnusi kopā veido reklāmas negatīvo tēlu sabiedrības acīs. Latvijā būtu jāpastiprina reklāmas kontrole, kas atrisinātu daudzas problēmas un, galvenais, paaugstinātu reklāmas prestižu un lietderību. Pretējā gadījumā Latvija tiks pārpludināta ar kaitīgu reklāmu, kas veicinās sabiedrības morālo degradāciju. Arī pašiem reklāmdevējiem būtu jārūpējas par reklāmas atbilstību morāles normām un likumam par reklāmu.
