Kā tiek sadalīts mantojums starp pārdzīvojušo laulāto un bērniem? Kādu daļu no mantojuma saņem pārdzīvojušais laulātais, ja ir citi radinieki?
Kā tiek sadalīts mantojums starp pārdzīvojušo laulāto un bērniem? Kādu daļu no mantojuma saņem pārdzīvojušais laulātais, ja ir citi radinieki?
Ja mantojuma atstājējs nav uzrakstījis testamentu vai mantojuma līgumu vai arī tie nav spēkā, tad mantinieki manto pēc likuma. Var gadīties, ka mantojuma atstājējs ir sastādījis testamentu tikai par kādu mantojuma daļu, tomēr testaments attiecas tikai uz šo mantojuma daļu, bet pārējās mantojuma daļas tiek mantotas pēc likuma. Likumiskajā mantošanā ir paredzēta noteikta kārtība, kādā mantinieki tiek aicināti mantot. Likumiskie mantinieki ir šādi: laulātais, radinieki, adoptētie.
Radinieki vēl tiek iedalīti četrās šķirās, un viņi manto saskaņā ar principu, ka vispirms manto tuvākie radinieki.
Pārdzīvojušais laulātais manto vienmēr neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvēja starp laulātajiem un vai ir vēl citi radinieki. Var mainīties tikai pārdzīvojušā laulātā mantojuma daļas lielums. Lai gan jāatceras, ka mantošanas tiesība rodas tikai no likumīgā kārtībā slēgtas laulības. Tāpat arī nav mantošanas tiesību, ja laulība tiek šķirta vai atzīta par spēkā neesošu.
Ja mirušajam laulātajam ir bērni, tad pārdzīvojušais laulātais manto kopā ar viņiem. Ja bērnu skaits nav vairāk par trīs, tad pārdzīvojušais laulātais un bērni manto vienādu daļu. Ja bērnu ir vairāk nekā četri, pārdzīvojušais laulātais vienmēr saņem vienu ceturto daļu no mantojuma, bet bērni manto vienādās daļās no atlikušās mantojuma daļas.
Ja mirušajam laulātajam nav bērnu, tad pārdzīvojušais laulātais vienmēr manto pusi no mantojuma un visu dzīvokļa iekārtu. Ja mirušajam laulātajam nav vecāku, bērnu, brāļu vai māsu (vai to bērnu), pārdzīvojušais laulātais manto visu mantu. Ja iepriekšminētie radinieki ir atteikušies no mantojuma vai atzīti par necienīgiem mantot, arī tad pārdzīvojušais laulātais manto visu.
