Jelgavas pilsētas slimnīcā ik gadu ar dažādām traumām ārstējas vairāk nekā 200 bērnu. Vissmagākās ir autoavārijās gūtās, bet visbiežāk sastopami apdegumi. Kā sodīt vecākus, kuru nevērības dēļ bērni guvuši nopietnas traumas?
Jelgavas pilsētas slimnīcā ik gadu ar dažādām traumām ārstējas vairāk nekā 200 bērnu. Vissmagākās ir autoavārijās gūtās, bet visbiežāk sastopami apdegumi. Kā sodīt vecākus, kuru nevērības dēļ bērni guvuši nopietnas traumas?
Uz skolu ik dienu kājām dodas vairāki simti mazo jelgavnieku. Cik drošs ir viņu ceļš līdz mācību iestādei, atkarīgs ne vien no satiksmes organizācijas, bet arī no gājējiem un viņu vecākiem. Bērnu ķirurģe traumatoloģe Ārija Ozoliņa uzsver, ka īpaši mācību gada sākumā vecākiem jāvelta vairāk uzmanības izskaidrošanai, kopā ar bērnu jāiziet maršruts no mājām līdz skolai, pievēršot uzmanību, kā jāšķērso iela.
Šogad ceļu satiksmes negadījumos kā gājēji cietuši trīs bērni Jelgavā un divi nepilngadīgie rajonā. Par laimi, bojāgājušo nav. Mācību gada sākumā skolās tiek rīkotas satiksmes drošības dienas. Jelgavas policijas pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece teic, ka arī septembrī tādas būs. Tajās galvenais akcents tiks likts uz bērnu drošību tumšajā rudens un ziemas laikā. Ar skolēniem runās policisti, viņi dosies kopīgās ekskursijās un piedalīsies citos interesantos pasākumos.
Auto traumas ir vienas no smagākajām, bet visbiežāk jāsastopas ar to, ka bērns vecāku nevērības dēļ gūst apdegumus.
“Applaucēti bērni pie mums nonāk gandrīz katru nedēļu, un visbiežāk tas noticis vecāku neuzmanības dēļ. Arī pašlaik nodaļā ārstējas gadu vecs mazulis, kas iekritis uz grīdas noliktā katlā ar verdošu ūdeni. Zīmīgi, ka šādi negadījumi pārsvarā notiek nevis sociāli nelabvēlīgās ģimenēs, kā varētu domāt, bet gan normālās,” norāda Ā.Ozoliņa.
Ārste uzskata, ka sodīt vecākus ar naudassodu nebūtu labākais audzināšanas veids. “Daudz vai maz, bet katru bērna traumu tie smagi pārdzīvo, un tas, manuprāt, jau ir lielākais sods. Uzskatu, ka, pateicoties plašsaziņas līdzekļu vērstajai uzmanībai uz šo problēmu, arī vecāki mainījušies. Kļuvuši uzmanīgāki un atbildīgāki. Ja atgadās minētā nelaime, viņi ir nobijušies un laikus vēršas pie mediķiem pēc palīdzības. Ģimenes ārstiem vizīšu laikā vairāk būtu jārunā ar vecākiem par bērnu traumatismu, īpaši, kad mazais sasniedzis gada vecuma, ir aktīvs un kustīgs,” uzsver Ā.Ozoliņa.
Divu bērnu māmiņa Liene “Ziņām” atzina, ka neesot naudas sodu piekritēja, jo tas nav labākais veids, kā audzināt cilvēkus. “Katrs gadījums jāizvērtē individuāli, un, manuprāt, emocionālais pārdzīvojums par notikušo ir lielākais sods,” teic Liene.
Savs viedoklis ir ārstiem, kas ar smagām bērnu traumām saskaras ik dienu. Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas reanimatologs Pēteris Kļava, paužot savu viedokli aģentūrai LETA, uzsver, ka, viņaprāt, vecākiem būtu jāpiemēro naudassodi par traumām, kuras viņu nevērības dēļ guvuši bērni. Komentējot Katastrofu medicīnas centra (KMC) apkopoto statistiku, ārsts teic, ka nepietiek tikai par riskiem informēt, jo bērnu traumatisms nemazinās un vecāku izpratne nemainās, līdz ar to šī problēma būtu jāapkaro radikālāk. Nepieciešams īstenot informatīvas kampaņas, uzskata mediķis.
