Aigars Rublis, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks («Vienotība»)
Zolitūdes gadījuma sekas ir pietiekami smagas, lai par to kāds uzņemtos politisku atbildību. Manuprāt, jādemisionē bija vienam no valdības ministriem, kas tieši pārrauga būvniecību un ar to saistīto likumdošanu. Tomēr, tā kā neviens no ministriem to nedarīja, Valdis Dombrovskis spēra šo soli. Kaut arī valdībai bija vēl daudz darāmā, tomēr budžets un citi lielie darbi ir paveikti, lai atkāpšanās neradītu sekas valstij. Tajā pašā laikā nedomāju, ka Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) būtu jāaiziet, tomēr viņam pakļautajai Būvvaldei ir jāizvērtē notikušais un jāatrod atbildīgās personas.
Voldemārs Bariss, filozofijas doktors, LLU Socioloģisko pētījumu grupas vadītājs
Tas mūsu valsts parlamentārajā sistēmā ir normāls Ministru prezidenta liktenis lielu problēmu gadījumos. Ministru prezidents atbild par visu, kas valstī notiek. Ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka premjers uzņemas politisko atbildību un saprot, ka tā ir arī viņa kā Ministru prezidenta atbildība. Konkrētos vainīgos Zolitūdes traģēdijā, protams, noskaidros vēlāk. Tomēr Dombrovskis rāda piemēru citiem politiķiem, kā tādos gadījumos rīkoties. Turklāt šī rīcība ir diezgan unikāla. Iepriekš pirms daudziem gadiem tikai kādreizējais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis atkāpās tādēļ, ka bojā gāja divi izpletņlēcēji. Arī tā nebija viņa vaina, bet viņš uzņēmās politisko atbildību.
Indra Roga, aktrise un režisore, bijusī jelgavniece
Šis viss ir politisko spēlīšu aizkulises, kurās mēs tikai ļoti maz varam ielūkoties, tā ir aisberga redzamā daļa. Tomēr domāju, ka vispirms vajadzēja atrisināt tikko notikušās traģēdijas sekas, jo tagad tā sanāk kā bēgšana no problēmām. Lai kā, demisija liecina – brūk ne tikai jumti, bet arī valdība. Sāksies jauna spēku pārdale, jukas būs tikai vēl lielākas. Pēdējo mēnešu laikā jau bijuši vairāki «uzmešanas» mēģinājumi, tādēļ pieļauju, ka šis ir tikai iegansts, lai to paveiktu. Mēs esam meistari uz izmantošanu. Bet pēdējie notikumi apliecina, ka dzīvojam naudas varā, esam tā iespiesti, ka nauda nosaka visu – peļņa ir augstāka par ētiku. Ceļot māju vai apkalpojot cilvēkus, pamatos taču arī jābūt kultūrai, nevis kārei nopelnīt. Vairums sabiedrības ir tādā varā, ka ar to dara, ko grib. Ir jāmainās visas sabiedrības domāšanai, bet nezinu, kā to panākt. Varbūt tad, ja sabruktu visas pasaules naudas sistēma, kaut kas mainītos, cilvēki sāktu domāt paši. Jo pašlaik nauda skrien pa priekšu, bet mēs kā vergi tai pakaļ. Ģēnijs būs tas, kas izdomās, kā to visu apturēt, kā piebremzēt laika skrējienu un dzīves ritmu. ◆
