Ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana laukos nepaliek bez sekām.
Ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošana laukos nepaliek bez sekām
Dzīve laukos, sevišķi piepilsētas pagastos, mainās. Daudzi pilsētnieki izvēlas dzīvot iegādātās vai pašu būvētās mājās laukos. Taču Zemgalē, kur lauksaimnieciskā darbība ir sevišķi intensīva, var izrādīties, ka tie nav nekāda dabiska miera osta, atzīst Svētes pagasta iedzīvotāja, kuras ģimene pirms gadiem desmit iegādājusies lauku māju.
Ekoloģijas vietā ķīmija
Aizaugušās zemes mantiniece no Rīgas pirms dažiem gadiem to iznomājusi vai pārdevusi kādam lielsaimniekam no Vilces puses. Vispirms pļavā augušais nīcināts ar raundapu. Tagad vairākas sezonas lauku mājas iedzīvotājiem jāsamierinās ar neskaitāmām teritoriju miglošanām, turklāt traktors braucot gar pašu lauka malu, arī vēja virziens kā nu kuru reizi iegadoties. Pirmajā intensīvās darbības vasarā ērkšķogas, kas vēl pirms mājas pirkšanas iestādītas gar robežgrāvi, kļuvušas plankumainas. Pērn “Praktiskajā Latvietī” izlasītais par raundapa kaitīgumu radījis aizdomas, ka šis pesticīds ir briesmīgāks par padomju laikā izmantoto dustu, ja pāris gadu pēc lietošanas zemnieka laukā kaimiņi nevar runāt par pašu izaudzēto ogu un dārzeņu ekoloģisko tīrību.
“Zemnieki, sevišķi lielie, uzvedas tā, it kā viņiem viss atļauts, toties appļaut lauku grāvmales gan aizmirst. Īpašumi ir līdzvērtīgi, tāpēc nesaprotu, vai lauksaimniekiem, lietojot ķimikālijas savās vai nomātajās platībās, ir tiesības bojāt vidi tajā, kas atrodas līdzās?” jautā Svētes iedzīvotāja.
Optimismam nav pamata
UNESCO Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati atklāj, ka deviņdesmito gadu sākumā raundapu tā ražotāji pasludināja par ekoloģiski drošu plaša spektra līdzekli nevēlamās augu valsts apkarošanai. Taču neatkarīgie pētnieki vēlāk atklāja, ka optimisms ir nevietā, un norādīja uz glifosātu (raundapa aktīvā viela) analīžu rezultātu falsifikāciju un nepatiesas informācijas sniegšanu no ražotāju puses. Atklāts, ka herbicīda sastāvā ietilpstošie inertie komponenti ir vēl toksiskāki par aktīvo vielu glifosātu.
Herbicīds uz cilvēku iedarbojas, kad viņš ar to apsmidzina laukus, pēc tam apstrādā augsni, ravē nezāles, lieto ūdeni no piesārņotas ūdenstilpes (arī peldas tajā). Pierādīts, ka glifosāts nonāk augu daļās, ko izmanto pārtikā. Tā atliekas konstatētas zemenēs, miežos un citos graudaugos, salātos, burkānos, zivīs… PVO dati liecina, ka, piemēram, pēc kviešu apstrādes ar glifosātiem noteikts daudzums atlieku tajos saglabājas līdz pat ražas novākšanai. Turklāt no piesārņotiem graudiem gatavotajos miltos, kā arī no tiem ceptajā maizē un citos izstrādājumos piesārņojums nemazinās. Graudaugos un dārzeņu kultūrās glifosātu atliekas iespējams konstatēt gadu pēc augsnes apstrādes ar šiem preparātiem.
Nepieciešama aizsargjosla
Herbicīdam netipiski tas nodara kaitējumus derīgajiem kukaiņiem un zemes tārpiem, kā arī putniem un zivīm. Glifosāts palēnina slieku attīstību, ierobežo gumiņbaktēriju (augsnē slāpekli pārveido augiem uzņemamā formā) darbību, palielina augu ieņēmību pret slimībām.
Glifosāts spēj pārvietoties augsnē – maksimālā migrēšanas distance vēl nav īsti zināma, bet nopietni pētījumi veikti līdz 800 metru rādiusā no apstrādes vietas. Tādējādi herbicīda ietekme jūtama arī blakus teritorijās. Daudzgadīgie augi, kas pēc ķīmijas tomēr izdzīvo, vēl ilgus gadus rāda plašā uzbrukuma sekas.
Izsmidzinot glifosātu ar traktoru, 14 – 78 procentu vielas nenonāk līdz mērķim. Šādi apstrādājot lauku, 40 metru rādiusā no objekta iet bojā pret glifosātu jutīgie augi, bet, apstrādājot no gaisa, mērķi nesasniedz 41 – 82 procents glifosāta. Kanādā veiktie mērījumi liecina, ka tā atliekas atrodamas pat 200 metru attālumā no apstrādājamās teritorijas. Bet pētījumā Kalifornijā piesārņojumu konstatēja pat 800 metru attālumā no miglotā lauka, turklāt 400 metru zonā augiem atklāja glifosāta izraisītus bojājumus. Uzsvērts, ka atkarībā no apstrādes veida, apsmidzinot kādu teritoriju ar glifosātu saturošu herbicīdu, nepieciešama 75 – 1200 metru plata aizsargjosla.
Herbicīda aktīvās vielas un sabrukšanas produktu sadalīšanās augsnē ir atkarīga no klimata apstākļiem un augsnes ķīmiskā sastāva. Dienvidu valstīs tā var ilgt 55 – 360 dienu, bet ziemeļu puslodē, arī Latvijā, – no 295 dienām līdz trim gadiem.
Nav nekaitīgu pesticīdu
Latvijā ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu ietekmes jautājumiem vairāk pievērsusies bioloģe higiēniste toksikoloģe Rita Teivāne, kura šajā jomā vairs aktīvi nepraktizē. Viņa zemnieku un piemājas saimniecībās iesaka uzmanīties ar trešās reģistrācijas klases ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļu preparātiem – fungicīdiem, kuru darbīgā viela ir mankocebs (arī akrobats MC p.s., aerobats plus d.g., ditans d.g., ditans M 45 p.s., ridomils gold MC, ridomils MC 72 p.s., tatū 550 s.k.), kas izraisa ļaundabīgos audzējus, un glifosātu saturošiem herbicīdiem (glifoss š.k., raundaps rko š.k., raundaps lasik š.k., rodeo š.k., taifūns 360 š.k., uragāns š.k., reindžers š.k.).
Fungicīds fundazols, kura darbīgā viela ir benomils, ir onkogēns (izraisa ļaundabīgos audzējus) un arī embriotoksisks (pārtrauc grūtniecību, izraisa augļa, kroplības, pat bojāeju).
Insekticīdi Bi 58 e.k. (rogors, fosfamīds) un decis bojā endokrīno sistēmu, arī fungicīds ronilāns. Pat firma, kas ronilānu ražo un izplata, neiesaka ar to strādāt sievietēm. “Šaubos, vai zemenes, kas apstrādātas ar ronilānu, var ēst bērni. Ja ar šiem preparātiem apstrādāti zirņi, burkāni, zemenes vai ogulāji un augļu koki, obligāti jāatstāj brīdinošs uzraksts un jāinformē bērni un pusaudži, kam sevišķi garšo jaunie burkāni, zirņi un citi zaļumi. Aicinu zemniekus izvēlēties nekaitīgu saimniekošanu, saudzēt gan jauno paaudzi, gan pircējus, kas labticīgi no jums iegādājas produktus,” pauž zinātniece.
Izdevumā “Vides Vēstis” R.Teivāne pārdomu vielai atceras gadījumu, kad lauku radošās sievietes Zemkopības ministrijas ierēdnei, kuras darba lauciņš saistīts ar bioloģisko lauksaimniecību, vaicājušas, kā izsargāties no kaimiņa miglojumiem. Darbiniece ieteikusi: “Stādiet aizsargjoslu!” Izrādās, indētājs mierīgi var veikt savus posta darbus, un, ja kāds grib izdzīvot, lai piestrādā, secina zinātniece un uzsver, ka zemniekiem tomēr ir iespēja izvēlēties un augu aizsardzībai agresīvo un toksisko ķīmisko pesticīdu vietā lietot nekaitīgos bioloģiskos preparātus. “Atrunāšanās ar cenu starpību ir nevietā, ja vien neesat pārliecināts, ka nomirt ir lētāk…”
***
SPECIĀLISTES Ritas Teivānes ieteikumi
Minimālais attālums, kādā uz lauka drīkst lietot pesticīdus, no kaimiņu robežas ir 200 metru bezvējā vai aizvēja pusē (gaisa kustība 3 – 4 m/sek.).
Arī no augļu vai sakņu dārza malas zemnieku saimniecībā, kur bērni vai pusaudži ravē vai novāc ražu, jāievēro 200 metru miglošanas minimālais attālums.
Pēc ķīmisko pesticīdu lietošanas pie lauka redzamā vietā jānovieto brīdinošs uzraksts “Lietoti pesticīdi”, “Uzmanību, nepiederošiem neiet uz lauka līdz… “. Tie jāatstāj arī siltumnīcās, bet vislabāk tās aizslēgt līdz nogaidīšanas laika beigām.
Ķīmisko pesticīdu darbīgo vielu noārdīšanās laiks norādīts katra preparāta lietošanas pamācībā. Tas var būt no 7 līdz 35 diennaktīm un pat ilgāk. Darbīgās vielas noārdīšanās ātrums mainās atkarībā no vides temperatūras svārstībām, gaisa kustības ātruma, sākotnējās koncentrācijas, saules gaismas ietekmes un citiem apstākļiem.
