Pirms vairākiem gadiem tapusī Jelgavas Tautas gleznošanas studijas dalībnieces Indras Grasbergas gleznu izstāde «Starp debesīm un zemi – mēs» savulaik bijusi apskatāma gan Rīgā, gan Jelgavā.
Pirms vairākiem gadiem tapusī Jelgavas Tautas gleznošanas studijas dalībnieces Indras Grasbergas gleznu izstāde “Starp debesīm un zemi – mēs” savulaik bijusi apskatāma gan Rīgā, gan Jelgavā. Tagad daļa šo darbu – kā piebilst māksliniece, tonāli salīdzinoši siltākā, gaišākā – ir Jelgavas kultūras nama otrajā stāvā. Darbi, kam ierosmi I.Grasberga guvusi, gadiem ilgi vadot mākslas terapijas nodarbības psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ģintermuiža”, vēsta par pārdzīvojumiem, ar kuru sekām cilvēki nespēj tikt galā paši – viņiem vajadzīga citu palīdzība. Atkarība, panākumu alkas, vēlēšanās tikt skaidrībā par savām attiecībām ar Dievu, vienatne, arī mīlestība. Vairums šo izjūtu var būt gan lielākā laime, gan izvērsties lielākajā nelaimē. Otrā iespēja – kad potenciāli pozitīvas emocijas savas vai citu vainas dēļ iegūst mīnusa zīmi, kas draud kļūt personībai iznīcinoša – tā I.Grasbergas darbos tēlota atturīgiem līdzekļiem, bet emocionāli ietilpīgi: vispārināti iezīmēti silueti un priekšmetu apveidi, nervozi krāsu uzšļācieni, skopi, bet trāpīgi otas vilcieni. Sava glezna atvēlēta arī cilvēkam, kas uzkrauj sev vairāk darbu un pienākumu, nekā spēj “panest”. Autores novērojumi liecina, ka daudzu nelaimju cēlonis ir pārslodze, kas rodas savu spēku nekritiska vērtējuma dēļ. Viņa ir pārliecināta – daudz ko varētu novērst, ja par to laikus aizdomātos. Un teic – vieta, kur gleznās paustais brīdinājums varētu sastapt dzirdīgas ausis un redzīgas acis, iespējams, ir skolas.
