Pilsētas Dome 1999. gada beigās izsludināja Jelgavas teritorijas plānojuma grozījumu publisku apspriešanu un sabiedriskā viedokļa uzklausīšanu.
Pilsētas Dome 1999. gada beigās izsludināja Jelgavas teritorijas plānojuma grozījumu publisku apspriešanu un sabiedriskā viedokļa uzklausīšanu. Grozījumu mērķis – skvēra zonas maiņa uz sabiedrisko iestāžu teritorijas zonu, ko izmantot degvielas uzpildes stacijas (DUS) būvniecībai. Uz 2000. gada 23. marta Domes sēdi pilsētas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš, ņemot vērā publiskās apspriešanas rezultātus, Jelgavas iedzīvotāju (kopskaitā 21) negatīvās atsauksmes un pamatojoties uz Ministru kabineta «Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumiem» Nr. 309, 1999. gada 20. maijā apstiprināto Jelgavas perspektīvās attīstības plāna koncepciju, sagatavo lēmumu noraidīt ieceri DUS būvniecībai Lielās ielas un Mazās Dambja ielas krustojuma apkaimē.
Tomēr Domes sēdē deputāti, uzskatot, ka 21 pilsētas iedzīvotāja iebildumi ir maznozīmīgi un pamatojums Domes priekšsēdētāja vietnieka J.Kaminska iesniegtā negatīvā lēmuma pieņemšanai ir nepietiekams, nolemj izsludināt konkursu par tiesībām projektēt un celt DUS šajā teritorijā (Domes lēmums Nr.7/11). Izsolē piesakās divas firmas – «Alco» un «Astarte nafta».
Interesanti, ka pilsētas teritorijas plānojumā šīs izmaiņas tā arī neparādās…
Gadu vēlāk riņķa dancis sākas no gala, tikai ar nelielām izmaiņām. Skatoties uz strauji topošo objektu skvērā, sabiedrībai atkal tiks piedāvāts izteikt savu viedokli par to, vai atstāt skvēra zonu neskartu, vai mainīt to uz sabiedrisko iestāžu teritorijas zonu, kuru pēc tam izmantot degvielas uzpildes stacijas būvniecībai…
Ielūkojoties pilsētas perspektīvās attīstības plānā, kas būs spēkā līdz 2010. gadam, varam sev uzdot vairākus jautājumus.
1. Unikālu un neatkārtojamu pilsētu dara tās vēsture un arhitektoniski telpiska vēsturiskā vide. Viens no svarīgākajiem Jelgavas teritorijas plānojumā risināmajiem jautājumiem ir vēsturisko pilsētbūvniecības ansambļu iekļaušana pilsētas apritē. No Lielās ielas, iebraucot pilsētā no rietumu puses, pāri skvēram paveras skats uz pilsētas seno koka apbūvi. Vai DUS palīdzēs atklāt skatu uz pilsētas vēsturisko apbūvi? (Pilsētas ģenerālā plāna 38. lpp.)
2. Vai kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem ir noteikta apbūves aizsardzības zona? (54.– 55. lpp.)
3. Vai ir izstrādāts pilsētas vēsturiskās apbūves detālplāns? (54. – 55. lpp.)
4. Vai jaunais DUS veicinās kvalitatīvu zaļo joslu izveidi pilsētā? (19. lpp.)
5. Vai DUS aizsargās blakus esošo dzīvojamo namu masīvu no piesārņojuma un trokšņiem ? (37. lpp.)
6. Vai DUS kalpos kā zaļo stādījumu aizsargjosla gar augstas intensitātes autoceļiem? (37. lpp.)
7. Šī DUS nav iekļauta 1993./94.gadā apstiprinātajā shēmā. Tā neatrodas arī nevienā no paredzētajām vakantajām vietām. Kādi ir visiem pilsētas iedzīvotājiem būtiskie faktori šādām izmaiņām? (91. lpp.)
8. Kurš no četriem iemesliem ir bijis par pamatu DUS shēmas pēkšņajai maiņai un kāds tai ir pamatojums: (127. lpp.)
– Domes politikas izmaiņas,
– nacionālā plānojuma izmaiņas,
– kaimiņteritoriju attīstības ietekme,
– dabas resursu izmantošanas izmaiņas?
9. Kāpēc DUS būvniecība šim nolūkam neparedzētā vietā ir sākta pirms plānojuma grozījumu veikšanas, kas par to ir atbildīgs un vai sabiedriskas apspriešanas organizēšana nav kārtējais teātris, jo būvdarbi, kā izskatās, nav un arī netiks pārtraukti?
Uzziņai
Jelgavas teritorijas plānojums (1999. – 2010.):
– nosaka pilsētas teritoriālās attīstības tendences;
– veicina Jelgavas teritorijas racionālu izmantošanu, kas līdzsvarotu ekonomisko attīstību un saglabātu vidi atbilstoši valsts un pašvaldību attīstības ilgtermiņa prioritātēm un attīstības plāniem;
– veicina kvalitatīvas dzīves vides izveidi cilvēkam un sabiedrībai;
– apstiprina zemes īpašnieku un lietotāju tiesības izmantot un attīstīt savu īpašumu vai lietošanā nodoto zemi saskaņā ar teritorijas plānojuma nosacījumiem;
– nodrošina sabiedrībai iespēju iegūt informāciju, izteikt savu viedokli un piedalīties teritorijas plānojuma izstrādāšanā.
