Jelgavas Mūzikas vidusskolas 85 gadu jubilejas svinībās nākamnedēļ pulcēsies gan pašreizējie, gan bijušie pedagogi un audzēkņi.
Jelgavas Mūzikas vidusskolas 85 gadu jubilejas svinībās nākamnedēļ pulcēsies gan pašreizējie, gan bijušie pedagogi un audzēkņi. Lai atsauktu atmiņā senus un ne tik senus laikus skolas vēsturē…
Jelgava ir pirmā pilsēta Latvijā, kur 1921. gada 1. septembrī nodibina Tautas konservatoriju. Tās vadību pēc Jāzepa Vītola lūguma visu Latvijas brīvvalsts laiku – divdesmit trīs gadus – uzņēmās komponists Jēkabs Mediņš (pārtraukums konservatorijas darbībā rodas vācu okupācijas laikā, kad J.Mediņu atbrīvo no darba). Bet 1945. gadā Tautas konservatorijas vietā tiek atvērta Mūzikas vidusskola Uzvaras ielā, jo pirmā konservatorijas ēka kara laikā tika nodedzināta.
Darbs sākās ar jaunu sparu, taču, kā liecina vēsture, direktoriem, kas skolu vadīja no 1945. līdz 1967. gadam, – J.Sproģim, F.Šveinikam, L.Meļņikovai, A.Zvaigznei, V.Pļaviņai – bija jāpārvar daudz grūtību. Valijas Pļaviņas ieguldījums skolas attīstībā bija vislielākais, jo viņa direktores pienākumus pildīja deviņus gadus, un viņas entuziasma, uzņēmības un pašaizliedzīgā darba dēļ šodien saglabājušies tik daudz apkopotu materiālu par skolas vēsturi.
Jauno zāli atklāja Krēmers
Ēkas šaurības dēļ 1960. gadā skola pārceļas uz plašākām telpām Lapskalna ielā 2, un pēc vienpadsmit gadiem arī šis nams jau ir par mazu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbu. Tāpēc 1971. gada 15. oktobrī liek pamatakmeni un 1973. gada 17. februārī atklāj skolas jauno korpusu un koncertzāli – ar Latvijas filharmonijas kamerorķestra un Gidona Krēmera uzstāšanos. Toreizējais skolas direktors Arvīds Tareila bija ļoti gandarīts, ka līdz galam varējis realizēt direktoru F.Šveinika un V.Pļaviņas sapni par skolas paplašināšanu un, galvenais, tam laikam piemērotu plašu koncertzāli.
Turpmākie gadi no 1974. līdz 2005. aizrit skolas direktoru – trīs kordiriģentu – Aijas Grūtupas, Marģera Dreimaņa, Jāņa Keiča vadībā. J.Keiča laikā skolai 1983. gadā piešķir komponista Jāņa Ozoliņa vārdu, jo viņa darbība Jelgavā bijusi rosīga jau no 1926. gada un komponista daiļradi sācis tieši Jelgavā. Desmit gadu (1992 – 2002) skolai bija Mūzikas koledžas statuss.
Skolotāji laiku mēra audzēkņos
Pedagogi laika ritumu mēra, skatoties uz saviem audzēkņiem. Kopš Mūzikas vidusskolas statusa Mūzikas skolu absolvējuši 1300, bet vidusskolu – 1153 jaunie mūziķi.
Mācību iestāde glabā vissiltākās atmiņas par mūžībā aizgājušajiem darbīgajiem pedagogiem un viņu darbības laiku: Jūliju Grūtupu, Valdi Miezīti, Aiju Grūtupu, Aleksandru Saliņu, Gunāru Ordelovski, Jāni Ploni, Jāni Krūskopu un Vilmāru Vasuli. Visos laikos skola lepojusies ar izcilām skolotājām: Valentīnu Butāni, Veltu Riekstu, Silviju Līci, Āriju Melngaili, Ēriku Žideli. Viņas savam darbam atstājušas labu profesionālo maiņu – pašreizējos pedagogus Mārīti Jonkus, Jeļenu Ogļezņevu, Birutu Derumu. Ilggadējie akordeona klases vadītāji Valdis Miezītis un Zinaīda Agule savas nodaļas darbu tālāk uzticēja Intai Slaveikai, kas kopā ar nodaļas skolotājiem JMV absolventiem Alevtinu Timofējevu, Irēnu Keiču, Edīti Robalti turpina priekšgājēju iesākto.
Stīgu instrumentu nodaļu absolvējuši daudzi izcili Latvijas čellisti un vijolnieki. Tas ir Romāna Šnē, Arvīda Tareilas, Irinas Titarenko fanātiskā darba ieguldījums.
Mūzikas vidusskolā izglītību var iegūt septiņās programmās: klavieru specialitātē, stīgu instrumentu, pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēlē, solo dziedāšanā, kordiriģēšanā, akordeona un kokles spēlē.
Papildus mūzikai norit vispārizglītojošo priekšmetu kursa apguve ar centralizētajiem noslēguma eksāmeniem. Tādējādi skolas absolventi tālāko izglītību var turpināt arī specialitātēs, kas nav saistītas ar mūziku. Absolventi studē Latvijas Universitātē, LLU, biznesa augstskolā “Turība”.
Līdzās specialitātes apgūšanai liela loma ir kolektīvajai muzicēšanai. Skolā darbojas divi kori – Mūzikas skolas un vidusskolas jauktais koris –, divi pūtēju orķestri, kamerorķestris, dažādu instrumentu ansambļi.
Skolas absolventi ir vairāku Latvijas Mūzikas skolu direktori: Janeta Kristapsone – Alsungā, Anda Meira – Iecavā, Dace Laure – Glūdā, Irina Hutornaja – Aucē.
Audzēkņu piedalīšanās konkursos un festivālos ir apliecinājums iegūtajai meistarībai un mērķtiecībai profesionālajā izglītībā. Pārliecinoši pianistu Silvijas Audres, Irinas Titarenko, Meldras Krūmiņas, Intas Gutānes audzēkņi rāda profesionālo izaugsmi Latvijas mēroga, kā arī starptautiskos konkursos un festivālos Francijā, Vācijā, Čehijā, Čīlē, Igaunijā, Lietuvā. Konkursi un festivāli ir tas mērs, pēc kā mūsu darbu vērtē sabiedrība.
Skolai ir pamats lepoties ar absolventiem, kuri tās vārdu nes godam ne tikai valstī, bet ārpus tās robežām: dziedātājiem Laimu Andersoni-Silāri, Solveigu Raju, Jāni Kurševu, diriģentiem Normundu Šnē, Leonu Amoliņu, Aigaru Meri, Guntu Paškovsku, komponistiem Paulu Dambi, Alvilu Altmani, Indru Riši, pianistiem Ilzi Dzērvi, Jāni Matuli, Juri Žvikovu, mūziķiem Lauri Reiniku, Žoržu Siksnu.
Koncerti pēc jubilejas nebeigsies
2005. gads skolā ienesa jaunas vēsmas, jaunu elpu, kad līdz pašreizējā direktora Pētera Rudzīša iecelšanai vadības grožus pārņēma Dina Tauriņa.
Mācību iestāde, kas pēdējos gados Jelgavai it kā bija pieklususi, ar jaunu sparu sākusi aktīvu koncertdarbību, sadarbību ar pilsētas un rajona organizācijām, skolām. Jau iepriekšējais gads, gaidot nozīmīgo jubileju, sākās ar koncertsēriju, kas vēl nav beigusies un turpināsies arī 2007. gadā. Pārkāpjot gadu slieksni, skolas kolektīvs ir jaunu, radošu ieceru pilns turpmākajiem darbiem.
85 gadu jubileju skola atzīmēs 28. oktobrī ar plašu koncertu, kurā ar mācību iestādes stīgu orķestri muzicēs Alvils un Edmunds Altmaņi, Linda Eizenberga, N.Šnē. Vakarā skola gaidīs savus bijušos pedagogus, absolventus, lai atkal un atkal atmiņās atgrieztos laikā, “kad mēs šeit mācījāmies…”, un vecās skolas sienas sildīs absolventu čalas, smiekli, laba vēlējumi un atkalredzēšanās prieks.
