Kaitēkļu un slimību izplatība palielinās siltā laikā.
«Šogad upeņu krūmiem lapas dzeltē un atsevišķi zari vienkārši novīst – lapas paliek brūnas, ogas sakalst. Vai tā būtu ogulāju iedega? Ja tā, kā pret to cīnīties? Vai krūmi jāiznīcina?» augu aizsargiem jautā Inta Lisovska. Tīklērce vai pangodiņšKā skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta konsultants Jānis Āboliņš, upeņu lapu priekšlaicīgu dzeltēšanu var ierosināt parastā tīklērce – lapu apakšpusē ir neliels tīklojums, kuru veido sīkas (0,35 milimetru garas) ērces – gaiši dzeltenzaļas ar vairākiem melniem plankumiem uz muguras un četriem pāriem kāju. Vasarā upeņu dzinumu vīšanu un nokalšanu var ierosināt upeņu zaru pangodiņš. Parasti ziedēšanas laikā tā mātītes mizas plaisās dēj oliņas, vēlāk tur attīstās sīki, oranžsarkani un līdz četrus milimetrus gari kāpuri bez attīstītas galvas un kājām. Iepriekšējā gada un vecāku dzinumu vīšanu un nokalšanu var ierosināt jāņogu stiklspārņa kāpurs, kas izgrauž dzinuma serdi, un tā nobrūnē. Kāpurs dzeltenīgi balts, brūnu galvu, priekškrūšu vairogu un kājām, līdz 20 – 25 milimetrus garš. Tas bojā zara serdi un pie dzinuma pamata uzturas līdz nākamajam pavasarim. Parastās tīklērces ierobežošanai var izmantot sēru, kaitēklim parādoties, apsmidzināt augus ar vienprocentīgu sēra suspensiju. Taču drošākais veids, kā no nevēlamajiem viesiem atbrīvoties, ir izgriezt skartos zarus un sadedzināt.Tomātu stādiem brūnē un sarullējas lapasZane vēsta, ka kaimiņu siltumnīcā pēkšņi visiem tomātu stādiem kļuvušas brūnas lapas, bet jau nākamajā dienā tas pats noticis viņas dārzā. «Vai tā kāda slimība? Kā to apturēt?» jautā siltumnīcas saimniece. Savukārt Aldis vaicā, kādēļ tomātu lapas sākušas sarullēties.J.Āboliņš stāsta, ka tomātu lapu brūnēšanu segtās platībās un laukā var ierosināt tomātu augļu brūnās puves ierosinātājs «Phytophthora infestans». Uz lapām sākumā gar malām parādās lieli, brūni plankumi ar vāju baltu apsarmi lapas apakšpusē, augstā gaisa mitrumā lapa ātri nobrūnē un nokalst. Uz augļiem cieti, gludi izplūduši brūngani plankumi, zem mizas augļu audi nobrūnējuši. Tomātu sausplankumainības ierosinātājs vispirms uz apakšējām lapām ierosina samērā lielus (5 – 8 milimetru diametrā) brūnus plankumus ar tumšu apmali, tiem saplūstot, lapas nobrūnē un sakalst. Uz plankuma parādās sēnes augļķermeņi – brūns, samtains sodrējums. Uz augļiem veidojas melni, iegrimuši, ar sodrējumu klāti plankumi, uz lapu kātiem un stublājiem – tumši, iegareni plankumi un sodrējums. «Abu slimību attīstību veicina paaugstināts gaisa mitrums, rasa un siltas dienas,» konsultants skaidro, ka 22 – 24°C nepieciešami, lai mostos tomātu augļu brūnā puve, savukārt vēl siltākā vidē (25 – 30°C) izplatās arī tomātu sausplankumainība. Slimību ierosinātāji var saglabāties uz augu atliekām, segtajās platībās un laukā tie nokļūst no tuvumā izvietotiem kartupeļu laukiem, kuros izplatīta lakstu puve vai sausplankumainība. Slimību ierobežošanai profilaktiski vai parādoties slimību pirmajām pazīmēm tomāti apsmidzināmi ar Bordo maisījuma 0,5 – 1 procenta darba šķidrumu (nogaidīšanas laiks līdz lietošanai uzturā – 14 dienu), ditānu NT (2 kg/ha, nogaidīšanas laiks segtajās platībās – četras dienas, atklātā laukā – 14 dienu). Pret tomātu augļu brūno puvi var smidzināt previkuru E 840 (0,1 – 0,15 procentu darba šķidrumu) vai «Ridomilu Gold» (2,5 kg/ha). Abiem pēdējiem preparātiem nogaidīšanas laiks ir trīs dienas. Savukārt lapu skrullēšanos tomātiem var izraisīt vairāki apstākļi – slimības, kaitēkļu bojājumi, nesabalansēta augu barošana. Lai noskaidrotu iemeslu, paraugu iespējams nogādāt VAAD Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā Lielvārdes ielā 36/38, Rīgā.Fuzariālās vītes dēļ dzeltē lapas Uz vairākiem tomātu stādiem, sākot no galotnes, parādās dzeltenīgas lapas, kuras tālāk vairs neattīstās, bet augļi jau aizmetušies. Ainārs Ošiņš grib zināt, vai kas pasākams tomātu labā.Tomātu fuzariālās vītes ierosinātājs parasti augļu veidošanās laikā izraisa jaunāko lapu dzeltēšanu, tās zaudē turgoru (uzņemtais šķidrums netiek nogādāts augstākajās auga vietās) un strauji novīst, skaidro augu aizsardzības speciālists J.Āboliņš. Pieaugušiem augiem dzeltēt sāk apakšējās lapas, un tie pakāpeniski vīst. Pie pamatnes pārgriežot stublāju, redzami nobrūnējuši vadaudu kūlīši. Slimību iespējams ierobežot, profilaktiski izvēloties izturīgas šķirnes, kodinot sēklas un tomātus audzējot neinficētā substrātā. Līdzīgus saslimšanas pazīmes var radīt tomātu verticilārās vītes ierosinātājs. Tikai tas izraisa visa auga vienmērīgu vīti. Ierobežojams tāds pats kā fuzariālajai vītei. Jāpiebilst, ka lapas var dzeltēt arī kāda barības elementa trūkuma dēļ, piemēram, kalcija, cinka, kālija un citu. Konkretizēt to iespējams, izdarot auga ķīmiskās analīzes, piemēram, Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūtā. Var arī mēģināt bojājumus novērst, augus piebarojot caur lapām.
