27. maijā Jelgavā oficiāli tiks atklāts APLAN projekta grupas birojs, un Jelgavas rajona vides un sociālās situācijas uzlabošanai paredzētais projekts «uzņems apgriezienus».
27. maijā Jelgavā oficiāli tiks atklāts APLAN projekta grupas birojs, un Jelgavas rajona vides un sociālās situācijas uzlabošanai paredzētais projekts «uzņems apgriezienus». Taču situācijas izpētes darbi jau rit pilnā sparā.
Kā informēja APLAN projekta vadītājs no zviedru puses Gerts Andersons, šodien rajonā gaida ierodamies notekūdeņu attīrīšanas ekspertus no Nīčepingas komūnas Zviedrijā. Viņi dosies izlūkot situāciju Zaļeniekos, Lielplatonē, Valgundē, Cenu pagasta Ānes ciematā, bet pēc dažām nedēļām sekošot pamatīga attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas sistēmas izpēte visos 16 pagastos.
1. 3. jūnijā savukārt ieradīsies eksperti no Katrineholmas komūnas, kas pētīs un analizēs dzeramā ūdens problēmas. Ar vēl vienu no Zviedrijas komūnām notiek sarunas par ekspertīzi atkritumu saimniecībā, taču vislielākās galvassāpes zviedriem sagādājot mūsu apkure. Gerts Andersons atzina, ka tas ir sarežģīts jautājums, kurā grūti iesaistīt Zviedrijas pašvaldību speciālistus, tādēļ, iespējams, nākšoties vienoties ar kādu privātu konsultantkompāniju.
Bet pirmie «izlūki», kas Jelgavas rajonu apmeklēja jau martā, sagatavojuši sava sociālās un vides situācijas pētījuma pārskatu.
Iespējams, ka jūs kādu no vērtējumiem apšaubīsiet, taču jāņem vērā, ka tas ir atbraucēju personīgs skatījums, izsniegdams latviski pārtulkoto tekstu pagastu vadītājiem, sacīja Gerts Andersons.
Kādus tad secinājumus par mums izdarījuši zviedri, kas nedēļu runājās ar iedzīvotājiem, pašvaldību speciālistiem, pētīja tehniskās ierīces un ēkas Glūdas, Kalnciema, Cenu un Vircavas pagastā?
Tautsaimniecībā
Valdības sabalansēts budžets un «cieta» finansu politika rada labus apstākļus ekonomikas attīstībai un nākotnes attiecībām ar Eiropas Savienību. Bet otra šādas ekonomiskās politikas puse ir bezdarba un sociālo problēmu pieaugums, īpaši lauku rajonos. Paies vēl daudz laika, kamēr iedzīvotāju vairākums saņems savu daļu no ekonomiskās attīstības labumiem, spriež zviedri un prāto, ka cilvēku uzticība jaunajai sistēmai varētu samazināties, ja viņi neredzēs pozitīvas pārmaiņas savā dzīvē.
Lauki pret pilsētām
Strukturālās izmaiņas rajona rūpniecības un lauksaimniecības sektorā nosaka augsto bezdarba līmeni, kas, pēc zviedru domām, draud kļūt pastāvīgs, ja ekonomiskā attīstība laukos nepaplašināsies. Savukārt modernā lauksaimniecība nav tā ekonomikas nozare, kas spētu radīt ievērojamu darba vietu skaitu.
Jāizstrādā lauku teritoriju izdzīvošanas stratēģija, pretējā gadījumā pastāv liels risks, ka cilvēki pametīs laukus un sāks meklēt laimi Rīgā. Ja šis process notiks pārāk strauji, nabadzība un noslāņošanās var ievērojami palielināties arī pašā Rīgā, paredz zviedru eksperti. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai arī laukos būtu iespējams dzīvot.
Daudzdzīvokļu mājas
No celtniecības blokiem celtās daudzdzīvokļu mājas zviedru cilvēka acīm izskatās 15 20 gadu vecākas, nekā ir īstenībā. Nevar nepamanīt zemus tehnikas un celtniecības kvalitātes standartus. Jumti tek, logu rāmji sapuvuši, gaiteņiem un dzīvokļiem pietrūkst logu krāsas. Māju apkures sistēma ir primitīva, turklāt sliktas siltuma izolācijas dēļ siltuma zudumi sasniedz 40 50 procentu, kas, pēc zviedru standartiem, ir nenormāli. Māju apkārtnē parasti nav ne koku, ne krūmu, ne spēļu laukumu, tik nemājīga vide nevar nodrošināt radošu atmosfēru bērniem.
Par apšaubāmi pozitīvu zviedri saskata arī mūsu privatizāciju, kur īpašniekiem būtībā pieder tikai sienas, griesti, grīdas un iekšējā apdare, bet kāpņu telpas, jumti, ārējās sienas, ūdens un kanalizācijas cauruļvadi, elektroinstalācija, lifti, siltummezgli un zeme apkārt mājai joprojām pieder pašvaldībai vai valstij.
Iedzīvotāju veselība
Vērtējot Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli, zviedri salīdzinājuši atsevišķus datus ar savu valsti. Tā, Latvijā vidējais dzīves garums ir 69 gadi, kas ir viens no viszemākajiem Eiropā. ES valstīs tas ir vidēji 77 gadi, bet Zviedrijā 79 gadi. No trim Baltijas valstīm Latvijā ir vislielākā bērnu mirstība. Pēc pēdējiem statistikas datiem, mūsu valstī mirst 15,8 bērni no tūkstoša, bet Zviedrijā 5.
Jelgavas rajons liekas slikti attīstīts gan ekonomiskā, gan sociālā ziņā, secina pētījuma veicēji. Viņiem šķiet, ka vairākums mūsu cilvēku zaudējuši cerības saviem spēkiem veidot cilvēka cienīgu dzīvi. Palīdzība no citām valstīm ir ļoti vajadzīga. Tomēr to vajag sniegt piesardzīgi, iesaistot gan vietējās varas pārstāvjus, gan iedzīvotājus, spriež eksperti un tādēļ iespējamos palīdzētājus aicina:
respektēt un saglabāt pastāvošo zināšanu un tradīciju struktūru;
nodrošināt cilvēku ticību, ka projekts palīdzēs viņu dzīvesvietas attīstībai;
sekmēt ilglaicīgu plānošanu, lai nerastos vienreizējas palīdzības iespaids;
plaši iesaistīt cilvēkus projekta īstenošanai;
pēcprojekta darbus veikt plānveidīgi, ciešā sadarbībā ar partneriem.
