Kā varens pērkona grāviens no aizjūras kaimiņu zviedru puses vai pusi pasaules piedārdinājis kino taisītāja Holandera Latvijai veltīto perverso fantāziju un sagrozīto faktu apkopojums, kas ticis nosaukts par filmu.
Kā varens pērkona grāviens no aizjūras kaimiņu zviedru puses vai pusi pasaules piedārdinājis kino taisītāja Holandera Latvijai veltīto perverso fantāziju un sagrozīto faktu apkopojums, kas ticis nosaukts par filmu. Pēc vispārējas sašutuma vētras un asām aizjūras diskusijām meliem notašķītā zemīte saņēmusi kautru atvainošanos no «filmas» veidotāju un izplatītāju pārstāvjiem. Vietējie varas vīri, bijīgi sargājot reitingus, savus apsvērumus minētā «mākslas darba» sakarā min visai atturīgi, taču nav izslēgts, ka savu tēlu Eiropas acīs Latvija varēs no jauna uzspodrināt ar tiesas darbu palīdzību.
Zviedri gan minēti arī aizvien aktuālajā «sagrieztā kuģa lietā», jo par sevi atgādinājuši ar vēstuli, kurā taktiski likts saprast, ka trīs miljonus (kāds liktenīgs skaitlis) saņemt joprojām neatteiktos.
Liellopu gaļas ražotājiem pašlaik gan satraukumam ir daudz nopietnāki iemesli nekā tendenciozs ekrāna veidojums, jo lielākā daļa sabiedrības pēkšņi, veselību sargājot, ir atteikusies no minētā produkta lietošanas uzturā, tā dzenot lauksaimniekus izmisumā.
Neizpratni radījis Ģenerālprokuratūras atteikums ierosināt krimināllietu par nesenajiem «laivinieka» Eižena Cepurnieka izteikumiem «Latvijas kuģniecības» privatizācijas sakarā. Pārbaudes gaitā konstatēts, ka neviena valsts amatpersona tomēr nav apvainota, nenoskaidrots palicis arī jautājums, kurš īsti aplamības sarunājis. Šis ir vēl viens gadījums, kas līdzīgus ģēnijus kaut netieši mudina – runā, ko vien vēlies, jo atbildība noteikti netiks prasīta.
Akmeni patiesības meklētāju dārzā iemetusi prokuroru kārtas pārstāve, kas pašā rīta agrumā krietnā dzērumā savas privātās automašīnas izturību pārbaudījusi, ietriecoties tramvajā. Toties pārstāvji no austrumu robežas otras puses – Krievijas, pēc drošām ziņām, turpina nostiprināt pozīcijas Latvijā, vairumā iepērkot nekustamos īpašumus.
Nesaskaņas radušās jautājumā par valstij piederošo ēku izmantošanu, kur atšķirīgas intereses ir Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai, kas Rīgas centra Daiļamatniecības skolas ēku vēlas nodot Krievijas konsulāta rīcībā, mācību iestādei visžēlīgi atvēlot telpas Tallinas ielā.
Pēc iekšlietu ministra M.Segliņa asās norādes par politiskās gribas trūkumu iekšējās drošības jautājumu risināšanā manāmi sarosījies viņa partijas biedrs finansu ministrs Bērziņš. Un tā īsā laikā rasta izeja no vēl nesen šķietami pavisam bezcerīgās situācijas, turklāt ar uzviju – pēc degvielas parāda dzēšanas policijai šai vajadzībai tiks piešķirti vēl papildu līdzekļi. Nu ir pamats cerēt, ka vismaz kādu laiciņu policijas darbs neatradīsies degvielas tirgotāju labvēlības ēnā.
