Kad atkritumi izrādās noderīgi. Gadu desmitiem atkritumus iedalīja sadzīves, rūpnieciskajos, slapjajos un citos, bet nepastāvēja jēdziens «organiskie atkritumi».
Kad atkritumi izrādās noderīgi
Gadu desmitiem atkritumus iedalīja sadzīves, rūpnieciskajos, slapjajos un citos, bet nepastāvēja jēdziens «organiskie atkritumi».
Visu dzīvības procesu pamatā ir ogleklis. Bet tas nozīmē, ka jebkuru atkritumvielu, kuras sastāvā ir ogleklis, ar piemērotu tehnoloģiju var pārvērst par organisku mēslojumu, ko likt biotehnoloģiskajās iekārtās.
Tiktāl – teorija. Praksē pie šīs problēmas pasaules zinātnieki strādāja ilgus gadus, taču nespēja atklāt un radīt efektīvu tehnoloģiju atkritumu pārvēršanai noderīgās vielās, līdz pirms 40 gadiem Kalifornijas Universitātes pētniekiem izdevās līdztekus apmēram 200 pasaulē zināmām slieku sugām radīt sarkano slieku hibrīdu, kas noderīgs biohumusa ražošanā (biohumuss – ekoloģiski tīrs produkts, kas izmantojams augsnes bioloģizācijai, tās optimāla skābuma un auglības atjaunošanai). Ir tikai vēl viena slieku suga Anglijā un pāris sugu tropos, kas spēj strādāt līdzīgi.
Sliekas ir vienīgā dzīvā radība, kas var ne tikai pārstrādāt, bet arī pārvērst bioloģiski aktīvā vielā naftas produktus un to atlikumus: katra slieka – līdz pat pieciem gramiem.
Pasaulē Kalifornijas slieku spējas izmanto jau daudzus gadus, arī Zviedrijā, Vācijā, Polijā, no turienes tās ieceļoja Ukrainā. Visās minētajās valstīs slieku kultivēšana ar nolūku iegūt biohumusu aizņem tikai nelielu vietu tradicionālajā lauksaimniecībā, jo tradicionāli mēslot laukus šķiet izdevīgāk. Latvijā deviņdesmito gadu pirmajā pusē tika izveidota zinātniskās ražošanas apvienība «Biosfēra», kuras viens pamatmērķis bija attīstīt ekoloģiskā piesārņojuma samazināšanas, rūpnieciskas biohumusa ražošanas un augsnes bioloģizācijas koncepciju, panākot tās ieviešanu Latvijas tautsaimniecībā.
Nepārspējams mēslojums
Lūk, daži šīs koncepcijas pamatargumenti.
Līdz deviņdesmito gadu sākumam Latvijā bijusi ārkārtīgi zema atkritumu savākšanas un izmantošanas kultūra. Zaudēts milzumdaudz vērtīgu izejvielu, radušās sarežģītas ekoloģiskas problēmas. Dabā viss ir saistīts. Arī jebkura inde mazās devās ir zāles, lai gan lielā daudzumā draud ar nāvi. Pareizā laikā zināmā koncentrācijā uz lauka izkliedēti kūtsmēsli ir vērtīgs un nepieciešams mēslojums, turpretī nepareizi uzglabāti un ar gruntsūdeņiem nonākuši pazemē vai atklātajās ūdenstilpēs – piesārņojums. Piemēram, celulozes vārīšanas atkritumprodukts lignosulfāts, kas ilgu laiku piesārņoja upes, tagad ir vērtīgs būvmateriāls. Jāprot visu salikt pa plauktiņiem, lai piesārņojums kļūtu par vērtību. Ja konceptuāli kā atsevišķu piesārņojuma veidu izdalītu organiskos atkritumus, mainītos attieksme atkritumu vākšanā un šķirošanā. Koncepcijas īstenošana ļautu atdalīt un pārvērst vērtīgās izejvielās vismaz trešo daļu (un pat vairāk) no pilsētu atkritumiem un visus lauksaimnieciskās ražošanas organiskos pārpalikumus.
Humuss ir augsnes auglīgā daļa, tā saucamie trūdi. Biohumuss ir līdzīgi trūdi, tikai iegūti mākslīgi biotehnoloģiskā ražotnē un daudz īsākā laikā, turklāt to sastāvs ir pilnvērtīgāks un bioloģiski aktīvāks, jo ražošanas procesā to iespējams regulēt.
Piemēra pēc jāatgādina, ka augsnei ar tradicionāliem agrotehniskajiem paņēmieniem uz katru hektāru vajag 80 līdz 100 tonnu kūtsmēslu. Turklāt vēl jākaisa minerālmēsli. Taču, pamatojoties uz moderno pieredzi, nepieciešamas tikai 3 tonnas biohumusa uz katru hektāru, pie tam – tikai reizi četros gados. Cik iespējams ietaupīt kaut vai uz transporta izdevumu rēķina? Un kurš spēj izrēķināt, cik liela vērtība ir ekoloģiski tīrai lauksaimniecības produkcijai? Taču biohumuss ir tikai viens Kalifornijas sarkano slieku produkts. Arī pašas sliekas var būt laba olbaltumvielu piedeva dažādiem mājlopiem un putniem. Trešais pozitīvais, ko nodrošina slieku audzēšana, ir zāļu ieguve. Var izdalīt ekoloģiski tīrus fermentus, kas efektīvi palīdz dažādu smagu slimību gadījumos – acu slimībās, diabēta gadījumos, kā arī imūno procesu regulācijā.
Ekstrasensu, rīkstniecības un līdzīgu ne visai taustāmu un aprēķināmu zinātņu piekritējiem acīmredzot būs derīgi uzzināt, ka ar pavisam zinātnisku metodi (tā saucamajā Kirliāna kamerā) atklāts, ka Kalifornijas sarkanajai sliekai piemīt bezgalīgs kosmiskais starojums, savukārt koprolits – šo slieku izkārnījumi – ir neierobežots kosmiskā starojuma akumulators, tādēļ spēj ne tikai efektīvi uzlabot augsnes struktūru, bet arī dot tai papildu enerģiju un nodrošināt ideāli aktīvu mikrofloru: koprolitā ir 1000 reižu vairāk sīkbūtņu nekā kūtsmēslos.
Tātad biosfēras bezatlikumu biotehnoloģija nodrošina piecas reizes ātrāku organiskā substrāta pārstrādi, nekā kompostējot dabiski, turklāt rezultātā iegūst 10 reižu vērtīgāku mēslojumu.
Vismaz trīs labumi vienā
Ja iepriekš sacītais varbūt šķiet pārāk sarežģīts, pastāstīšu pirms dažiem gadiem redzēto Lorupē, kur darbojās minētās zinātniskās ražošanas apvienības «Biosfēra» cehs. Tur, bijušās putnu audzētavas vistu kūtī, praksē izmēģināja biohumusa ražošanas tehnoloģiju.
Teritorijā zem klajas debess – stirpas ar visādiem organiskiem atkritumiem: tur ir gan kūtsmēsli, gan salmi un zāģu skaidas, gan mazmājiņu un sabiedrisko tualešu saturs. Šajās stirpās notiek piesārņojošo organisko vielu fermentēšana. Atkarībā no substrāta sastāva fermentācija stirpās ilgst apmēram trīs mēnešus. Pēc tam sākas darbiņš sliekām. Nākamo procesu sauc par vermikultivēšanu, un tas notiek kādā no tukšajām bijušajām vistu kūtīm: tur sliekas pārstrādā stirpu saturu, to «izlaižot cauri» savam organismam.
Iegūto biohumusu žāvē, līdz tas pārvēršas pelēkā, zemei līdzīgā pulverī. To sijā, sadalot smalkākā un rupjākā frakcijā. Pēc tam – fasē un realizē.
Raksturīgi bija tas, ka nevienu brīdi nekur nebija jūtama smaka. Ja vien saimnieko kārtīgi, šis process pat pārsteidz ar tīrību.
Iegūto biohumusu paredzēja realizēt siltumnīcām, dārzeņu audzētājiem: piemēram, gurķu raža pat divkāršojās.
Ārzemēs biohumusa cena atkarībā no tirdzniecības vairumā vai mazumā svārstās no 200 līdz 280 dolāru par tonnu. Latvijā ražotajam mazumtirdzniecības cena bija aptuveni līdzīga. Tas nav daudz, ja ievēro, ka 10 kvadrātmetriem pietiek ar 3 kilogramiem, turklāt nav nepieciešamas nekādas citas piedevas, minerālmēslus ieskaitot, bet izaudzētā produkcija ir ekoloģiski tīra.
Dažādu ekonomisku kūleņu un metamorfožu ietekmē banku krīzes laikā zinātniskie pētījumi Lorupē bija jāpārtrauc. Taču iespējams, ka biohumusa ražošana tomēr varētu izvērsties labā biznesā, ja to uzsāk pārdomāti un profesionāli. Tomēr šajā sakarā svarīgākas ir izredzes cilvēka domāšanu pievērst bezatlikumu tehnoloģijai kā vienīgajai loģiskajai saimniekošanas formai uz mūsu zemītes. Lai panāktu, ka, tāpat kā daba, arī cilvēku saimnieciskā darbība būtu harmoniska.
