Gluži kā stropā gada nogalē rosība valda Kalnciema pilsētas kultūras namā.
Gluži kā stropā gada nogalē rosība valda Kalnciema pilsētas kultūras namā. Sākoties jaunajai darba sezonai, tur mēģinājumos pulcējas bezbēdīgās un ļoti kustīgās “bitītes” – 4. – 6. klašu bērni –, lai kopā ar skolotāju Dainu Majoku iepazītu dejotprieku un stalti izlēktu kādu latviešu tautas polku.
Bērnu tautiskā deju kolektīva “Bitīte” vecumu grūti noteikt – pirms vairākiem gadiem tajā dancojuši tie, kas nu izauguši no bitīšu vecuma, tad kādu brīdi stropā valdījis klusums, taču nu jau otro sezonu kultūras namā bērnu dejošana atdzimusi. “Uz pirmo nodarbību ieradās krietns pulks dejotgribētāju, taču viņu vēlme ātri vien noplaka, un pašlaik kolektīvā ir pieci pāri,” Daina teic – lai būtu pilns sastāvs, jābūt astoņiem, taču tādēļ jau neliegs darboties tiem, kas to vēlas. Uz mēģinājumiem allaž ierodas “Bitītei” uzticīgākie dejotāji. Daži sezonas laikā nāk klāt, savukārt citi – aizlido. Taču tas netraucē dažādos pasākumos atrādīt nodarbībās apgūto. “Pērn “Bitīte” viesojusies Līvbērzē, šajā sezonā jau kuplinājusi kultūras nama piecu gadu un pirmsskolas izglītības iestādes “Mārīte” četrdesmit gadu jubilejas pasākumus,” par savējiem lepna ir deju skolotāja. Protams, gribētos uzstāties biežāk, aizbraukt tālāk… Bet tas – ar laiku. “Toties šajā sezonā dejotāji tikuši pie jaunām blūzēm,” priecājas Daina.
Viņa stāsta, ka “bitītēm” šajos divos gados bijušas gan priecīgas, gan bēdīgas dienas. Pirmās – kad viss izdodas, kad viņas ir paklausīgas un pacietīgas, otrās – kad mazajiem gribas padraiskoties, bet negribas ieklausīties skolotājas norādījumos. Lai priecīgo dienu būtu krietni vairāk, kolektīvā ieviesta vērtēšanas sistēma – barga tā nav, taču mazos disciplinē. Proti, par padarīto bērni saņem atzīmes un reizi mēnesī trīs augstāko vērtējumu ieguvušie tiek pie balvām, galvenokārt kārumiem. Piemēram, balva par centību, regulāru apmeklējumu, prasmi īsā laikā apgūt to, ko citi mācījušies divus gadus, – iemeslu, lai mazos uzteiktu, skolotājai netrūkst. Tas rosina katram kļūt par vislabāko. Daina novērojusi, ka pirmajā sezonā tādas allaž izrādījušās vienas un tās pašas “bitītes”, bet pašlaik balvas saņem teju visi dejotāji.
“Bitītes” vadītāja atklāj, ka vislielāko gandarījumu viņai sniedz brīdis, kad īsi pirms uzstāšanās mazie saņemas, aši paskatās uz skolotāju, pasmaida un iet dejot. “Viņiem dejošana padodas labāk, nekā paši spēj iedomāties,” viņa paslavē.
