Nu gan sāk notikt zili brīnumi. Lai izveidotu valdošo koalīciju Jelgavas Domē, politiķi ir gatavi strādāt arī piektdienas vakarā un pat sestdien.
Nu gan sāk notikt zili brīnumi. Lai izveidotu valdošo koalīciju Jelgavas Domē, politiķi ir gatavi strādāt arī piektdienas vakarā un pat sestdien. Ar darbu šeit būtu jāsaprot tā dēvētās starppartiju konsultācijas par iespējamo sadarbību, kā arī par pilsētas mēra, viņa vietnieka un pašvaldības izpilddirektora amatiem. Interesanti, vai jaunie domnieki būs gatavi ziedot darbam savu brīvo laiku arī pēc pozīcijas izveides. Par to stipri jāšaubās, bet pagaidām var tikai priecāties par LSDSP konsultācijām ar Latvijas Zemnieku savienību (LZS) piektdienas vakarā un tikšanos ar vietējiem Tautas partijas (TP) pārstāvjiem sestdien.
Lai arī lielas skaidrības par koalīciju un personālijām, kas ieņems minētos trīs amatus, pagaidām nav, tomēr starppartiju sarunu rezultātā var iezīmēt zināmas konsekvences. Izskatās, ka Jelgava kļūs par pirmo no lielākajām Latvijas pilsētām, kur sociāldemokrātu pārstāvis varētu ieņemt mēra amatu. Šo iespēju apstiprina apstāklis, ka starp LSDSP un LZS piektdien kopsaucēji nav radušies, toties pēc sestdienas LSDSP tikšanās ar TP pārstāvjiem abas partijas ir gatavas sadarbībai. Tātad iespējami divi koalīcijas modeļi, bet jebkurā sociāldemokrātiem ir vislielākās izredzes uz mēra amatu. Vienā gadījumā kopsolī ar LSDSP dodas LZS, pretendējot uz mēra vietnieku, un TP, lūkodamās uz izpilddirektora krēslu. Šādā variantā vienu vietu ieguvušās partijas koalīcijai var pievienot tāpat kā garšvielas zupai – pēc garšas. Protams, būtu dikti vēlams, lai tajā ietilptu arī abu pārējo varas partiju pārstāvji – «tēvzemieši» un «Latvijas ceļš» («LC») –, tad būtu veseli 12 deputāti, un jau var nebaidīties, ka, kādam četriniekam atstājot koalīciju, tā neizjuks. Tomēr kaut kā negribas ticēt šādas koalīcijas ilgdzīvošanai, jo paredzams, ka katra partija to «deķi» mēģinās raut uz savu pusi, un vienā jaukā dienā tas var arī pārplīst.
Otrs, jau reālāks un kā LSDSP, tā TP neapšaubāmi izdevīgāks, koalīcijas modelis ir bez LZS deputātiem klāt pieaicinot minētos varas partiju pārstāvjus no «TB»/LNNK un «LC». Šādā gadījumā TP iegūst mēra vietnieku, un tad jau var skatīties, kurš būs izpilddirektors. Starp citu, nemaz nebūtu viegli sameklēt tādu kandidatūru, kas kompetences ziņā spētu sacensties ar pašreizējo izpilddirektoru Juriju Strodu. Vēl viens apstāklis, kas runā par labu šim koalīcijas modelim, ir tas, ka tajā labprātāk piedalītos arī pārējās varas partijas, bez kurām koalīcijai nebūtu īstā spēka un stabilitātes. Šāds modelis lielā mērā varētu atgādināt iespējamo starppartiju sadarbību jaunievēlētajā Rīgas Domē, ja vien sociāldemokrātiem neieskries galvā vienoties ar «rubikjurkāniešiem», un šādu murgu viņu elektorāts noteikti attiecīgi novērtētu jau nākamā gada Saeimas vēlēšanās.
Protams, zināmas šaubas rada izteikti kreiso sociāldemokrātu un tikpat izteikti liberālo «tautpartijiešu» iespējas sadarboties, taču nule kā notikušo pašvaldību vēlēšanu rezultāti gandrīz vai visā Latvijā vedina domāt uz to, ka vēl vismaz kādu laiku kreiso popularitāte varētu arī pieturēties, un varas partijām, šķiet, būs jāsāk mācīties sastrādāties ar LSDSP. Vispirms jau Rīgā, kur, visām trim lielajām varas partijām paliekot opozīcijā, iestātos pilnīgs krahs. Sliktāk būtu tad, ja «tēvzemieši» vieni paši izšķirtos par sadarbību ar Saeimas opozīcijas partiju, tas nenoliedzami negatīvi ietekmētu valdības stabilitāti. Taču jācer uz «TB»/LNNK saprātu, jo gāzt trešo valdību pēc kārtas tikai pusotru gadu līdz Saeimas vēlēšanām laikam nebūtu īsts prāta darbs.
Bet Jelgavā daudziem tas varētu arī nerūpēt. Galvenais – lai nākamā Domes pozīcija būtu rīcībspējīga un gatava atrotītām piedurknēm mesties risināt daudzās pilsētas problēmas. Un pazīšanās ministrijās netraucētu šim darbam. Varētu, piemēram, sākt ar Finansu ministriju, un varbūt tiešām kādu parāda daļu Pasaules Bankai tā būtu ar mieru uzņemties uz sevi vai vismaz rast iespēju pagarināt kredīta nomaksas termiņus. Varbūt tad pilsēta varētu kaut mazliet uzelpot.
