Lasot pēdējā laikā Jelgavas presē publicētos rakstus par degvielas uzpildes staciju celtniecības problēmām mūsu pilsētā, nevar nepamanīt šā laika situācijas lielo līdzību ar neseno pagātni.
Lasot pēdējā laikā Jelgavas presē publicētos rakstus par degvielas uzpildes staciju (DUS) celtniecības problēmām mūsu pilsētā, nevar nepamanīt šā laika situācijas lielo līdzību ar neseno pagātni – 1998. gadu, kad, gatavojoties 7. Saeimas vēlēšanām, to priekšvēstnesis bija rakstu sērija par šo tēmu. Līdzīgi arī tagad, gaidot Jelgavas pašvaldības vēlēšanas, tiek meklētas tā sauktās «vājās vietas» Domes darbā, un šodien 2001. gada sākumā tiek kritizēta DUS celtniecības vietas Lielās un Mazās Dambja ielas krustojumā atklātās izsoles lietderība, par kuras izsludināšanas sākumu avīzēs varēja lasīt gandrīz pirms gada. Interesanti, ka visu šo, vairāk nekā desmit, rakstu autori ne reizi nav vērsušies pie «Astarte Nafta» vadības pēc paskaidrojumiem, un tikai, visu cieņu, «Novaja gazeta» žurnāliste šā gada 21. februārī piezvanīja un lūdza izteikt savu viedokli – paskaidrot īsumā, kas ir kas. Diemžēl jāsecina, ka šo procesu būtība nevienu (vai gandrīz nevienu) neinteresē un autori apmierinās ar politisku (drīzāk komunālpolitisku) kaislību kurināšanu. Tomēr pēc būtības šie jautājumi un problēmas ir ekonomiski, un no šā viedokļa Jelgavas Dome, organizējot atklātu izsoli un pārdodot DUS celtniecības tiesības Lielās un Mazās Dambja ielas krustojumā par Ls 50 000 ar noteikumu izsoles uzvarētājam papildus ieguldīt Ls 20000 ietvju, zālāju un inženiertīklu sakārtošanā piegulošajā teritorijā, rīkojās jelgavnieku lielākās daļas interesēs, apzinoties, ka viena daļa būs neapmierināti.
Pilnīgi izprotot iedzīvotāju un sabiedrisko iestāžu uztraukumu par DUS celtniecības lietderību Lielās un Mazās Dambja ielas krustojumā, mēģināšu papildināt informāciju, kas jau izskanējusi presē, un pasniegt to pēc iespējas objektīvāk, lai pierādītu, ka Domes rīcība bija pareiza un kavēties ar izsoles organizēšanu nedrīkstēja.
Kvalitatīvu un lētu preču un pakalpojumu esamības garants ir konkurence. Tā ir objektivitāte. Jelgavnieku interesēs (pieņemsim, ka viņiem ir vienalga, kas tirgojas un pelna – ārzemnieki vai Latvijas uzņēmēji) ir, lai pilsētā būtu vairāku firmu DUS. Tātad apstāklī, ka jābūt vairākām dažādu firmu uzpildes stacijām, pretrunu nav. Nākamais jautājums ir vieta. Cik lielā mērā vietu var norādīt «no augšas» kā vecajos padomju laikos, bez tā saucamā biznesa plāna izstrādes. IZRĀDĀS, NEVAR! Tieši tāpēc 1993./94. gadā apstiprinātās plānoto DUS shēmas ietvaros veiksmīga ir bijusi tikai viena izsole – RAF masīvā Loka maģistrālē. Pārējās vakantās vietas investoriem ir piedāvātas gan ar izsolēm, gan bez tām, bet rezultātu nav. Jāsecina, ka nav tādu degvielas tirgotāju, kas uzskata tās par piemērotām vairāku simtu tūkstošu latu investīcijām. Tomēr ir uzņēmumi, kas deviņdesmito gadu beigās riskē un, negaidot Jelgavas Domes noteikto jaunu DUS vietu apguves aizlieguma beigas – 2000. gada 1. janvāri –, pērk no privātīpašniekiem zemes gabalus pilsētas intensīvas satiksmes vietās un dzīvojamo mikrorajonu tuvumā, un plāno tajos būvēt savus objektus. Ārzemju investori vēl 1997. gada beigās aizrāda un pamato attiecīga servisa līmeņa uzpildes vietu trūkumu pilsētas centrā. Šajā laikā avīzes informē, ka pat Norvēģijas vēstnieks Latvijā, apmeklējot Jelgavu, vērš domnieku uzmanību uz «Statoil» interesēm. Šajās aktivitātēs nav nekā nelikumīga, bet ir viens bet: «Dome un tātad mēs, jelgavnieki, no šādi organizētas pilsētas apbūves iegūtu daudzkārt mazāk nekā no celtniecības tiesību atklātas izsoles.»
Degvielas mazumtirdzniecības tirgus pārdalē zināmu lomu nospēlē vēl viens apstāklis. 1999. gada 3. augustā tiek apstiprināti ilgi apspriestie Ministru kabineta «Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām». Normatīvi ir saskaņoti ar Eiropas Savienības prasībām, un tās ir ļoti augstas. Šo noteikumu ievērošana lielākai daļai no DUS īpašniekiem mūsu valstī prasīs ieguldīt katrā objektā ļoti lielu naudu, lai rekonstruētu būves un iegādātos jaunas tehnoloģiskās iekārtas. Atlaides un dotācijas nav paredzētas. Noteikumu prasības, piemēram, «Statoil» objektam Jelgavā, Akadēmijas ielā ir tieši tādas pašas kā «Dinaz» uzpildes stacijai Dobeles šosejā, kurai klientu skaits noteikti ir daudz mazāks arī ģeogrāfiskās vietas dēļ. Tātad šo DUS pārkārtošanai atbilstoši vides prasībām būs jāiztērē aptuveni vienādas naudas summas. Tikai viens piemērs. Degvielas uzglabāšanai turpmāk drīkstēs izmantot zemē ieguldītas dubultsienu tvertnes ar automātisko starpsienu šķidruma noplūdes signalizāciju. Kā sekas tam būs «nepareizās vietās» būvētu degvielas uzpildes staciju likvidācija, jo to nelielais tirdzniecības apjoms neļaus finansēt prasību izpildi. Šajā sakarā mazliet pafantazēsim. Situāciju varētu labot, piemēram, Jelgavas Vides aizsardzības klubs, kas aģitētu autovadītājus uzpildīt savas automašīnas uz pilsētas apvedceļiem esošajās DUS, kur atsaucīgie šoferi saņemtu kādu kluba sagādātu «labumu», vai, piemēram, Jelgavas Dome, kas varētu piemaksāt 1 līdz 2 santīmus par katru pārdoto degvielas litru tajās DUS, kas atrodas tālu no dzīvojamajiem mikrorajoniem, tādējādi veicinot autovadītājus neuzpildīties pilsētas centrā. Diemžēl tās ir tikai fantāzijas.
Minētie MK noteikumi nr.269 vēl aktīvāk liek rīkoties būvēt gribētājiem, un 1999. gada beigās, 2000. gada sākumā Dome saņem vairāku firmu pieteikumus ar vēlēšanos būvēt, gan uz viņu īpašumā jau esošajām, gan pašvaldībai piederošajām zemēm. Šī situācija ir apzināta arī Jelgavas Domē, un 2000. gada sākumā tiek pieņemts, manuprāt, viens no veiksmīgākajiem komerciālajiem lēmumiem šīs Domes darbības laikā – pasīvi nenoskatīties, kā pastāvošo likumu ietvaros degvielas tirgus sakārtošanas procesā nopelna daži ārpus Jelgavas dzīvojoši zemes gabalu īpašnieki, pārdodami sev piederošo zemi firmām, bet izrādīt iniciatīvu un sarīkot atklātu izsoli pašvaldībai piederošā zemes gabala apbūves tiesību pārdošanai. Izsolē piedalījās četras firmas ar mērķi uzbūvēt konkurētspējīgu uzpildes vietu, piemēram, «Statoil» un «Neste» stacijām, kuras, kā liecina fotoattēli, jau atrodas intensīvās transporta kustības vietās. Šīs ir jelgavnieku iecienītākās DUS, jo vienmēr ir «pa ceļam». Tāda ir Eiropas pieredze. Svarīgi piebilst, ka tieši «Neste» un «Statoil» ir paziņojušas par sava DUS tīkla automatizāciju jeb degvielas tirdzniecību bez operatora. Šodien tā jau ir realitāte. Tātad drīz šīm firmām vairs nebūs vajadzīgs operatoru – jelgavnieku – darbaspēks; samazināsies darba vietu skaits un attiecīgie nodokļi pilsētas budžetā. Jelgavas Domes organizētās izsoles noteikumi paredzēja «klasiskās» DUS celtniecību ar vismaz 20 darba vietām. Iegūtie līdzekļi, kas, kā jau minēju, kopā naudā un investīcijā piegulošajā teritorijā veidoja Ls 70 000, var sacensties ar līdzīgu izsoļu rezultātiem Rīgas centrā. Pēc to pasludināšanas Jelgavas domnieki vienā no nākamajām sēdēm demonstrēja principialitāti pilsētas apbūves plānošanā un nolēma līdzīgu objektu apbūves iespējas izskatīt tikai pēc pieciem gadiem, tādējādi paturot kontroli par šiem procesiem. Arī tas ir jelgavnieku interesēs, jo Jelgava tiek celta Domes uzraudzībā.
Par ekoloģiju. Šie jautājumi nav risināmi emocionālajā līmenī. Mūsu valstī spēkā ir likums «Par vides aizsardzību» un citi normatīvi, kuru prasības ir ļoti augstas. Šo prasību izpildi nodrošina īpašnieks, un to garantē augsta līmeņa tehnoloģijas, kas īpašniekam ir jāizmanto. Šā kompleksa izpildi uzrauga un kontrolē Vides reģionālā pārvalde, Vides veselības centrs un citas inspekcijas. Jelgavā šie dienesti ir kompetenti un principiāli, arī operatīvi. Tie nav tikai vārdi, tā ir pieredze, un tieši šiem dienestiem ir pētījumi, kas liecina, ka degvielas uzpildes stacijas tālu atpaliek no piesārņojuma līderiem. Daudz bīstamākas ir toksiskās izplūdes gāzes no stipri palietotajiem (diemžēl tāda ir mūsu rocība) automobiļiem, kas braukā pa pilsētas ielām un savu stāvvietu bieži atrod tieši zem dzīvojamo namu logiem.
Par arhitektoniski telpisko vidi. Izsolē neuzvarēja tikai nauda, tajā uzvarēja arī DUS projekts. Tā autori visi ir jelgavnieki. Raksturojot maketu un vēlāk projektu, visur tika uzsvērta šā objekta saistība ar vecpilsētas līkajām ieliņām un ēku siluetu lauztajām līnijām. Tika ieguldīts liels darbs šā individuālā projekta izstrādē. Atliek piebilst, ka arī būvniecību veic Jelgavas uzņēmumi. Tieši individuālais projekts bija faktors, lai līdzīgā situācijā Ķeguma Dome izšķirtos par labu SIA «Astarte Nafta» investīcijām, un 2000. gadā šīs pilsētas centrā tapa pilsētvidei atbilstoša DUS. Attiecībā uz vēsturisko apbūvi Jelgavā nevajadzētu pārspīlēt. Jāveic ēku tehniskā stāvokļa ekspertīze, jo koka būvju mūžs nav bezgalīgs. Tad jāatjauno ēku grupa, kas tiešām atgādinātu mums pilsētas vēsturi, un līdzīgi kā Trīs brāļi Mazajā Pils ielā Rīgā kalpotu kā vecpilsētas vizītkarte.
Apzinoties, ka patiesību ir daudz un vienmēr būs tādi, kas ir «pret», ceru, ka dzīvosim objektīvā īstenībā. Statistika rāda, ka šajā pieticīgajā ekonomiskajā situācijā Latvijas iedzīvotāji vairāk runā un raksta par slikto un mazāk par labo. To var attiecināt arī uz minēto problēmu.
Jelgavas Domei vajadzētu plašāk izmantot savus sabiedrisko attiecību dienestus, vietējās avīzes un radio svarīgu lēmumu sagatavošanas laikā, lai iedzīvotāji skaidrojumus saņemtu procesa sākumā, nevis tā beigās.
Šajās pašvaldību vēlēšanās novēlu mums, jelgavniekiem, tādu Domi, kas būtu patriotiski noskaņota, lemtu profesionāli un par lēmumiem atbildētu ar savu sirdsapziņu.
