Zīmīgu velti Ciešanu laikā klausītājiem bija sarūpējis Jelgavas pilsētas kamerorķestris, sadarbībā ar kori «Spīgo» un solistēm Guntu Dāvidčuku un Baibu Berķi, iestudējot vienu no vecklasikas spožākajiem opusiem Džovanni Batistas Pergolēzi «Stabat mater».
Zīmīgu velti Ciešanu laikā klausītājiem bija sarūpējis Jelgavas pilsētas kamerorķestris (diriģents Aigars Meri), sadarbībā ar kori “Spīgo” un solistēm Guntu Dāvidčuku (soprāns) un Baibu Berķi (mecosoprāns), iestudējot vienu no vecklasikas spožākajiem opusiem Džovanni Batistas Pergolēzi “Stabat mater”. Kompakta, “laika zoba” neskarta un nenovecojusi ir šī kompozīcija, kas ar domas dziļumu saista klausītājus arī šodien.
Jelgavas kamerorķestrim tā bija pirmā uzstāšanās plašākas auditorijas priekšā, un kolektīvs šo pārbaudījumu izturēja veiksmīgi. Tas nebija tikai solistu vai kora pavadītājs, bet gan līdztiesīgs dalībnieks, kas ar skaistām, niansētām krāsām veidoja noskaņu. Diriģents Aigars Meri lieliski zina, ko vēlas sasniegt katrā atskaņojumā, pārvaldot gan kora, gan instrumentālo mūziku, tāpēc viņam tik labi izdodas vokāli instrumentālie darbi. Dž.B.Pergolēzi skaņuraksts nav viegls – tā spriegās disonanses saklausāmas jau pirmajā korī “Sabat mater dolorosa”, varbūt izskanot vēl nedaudz sasaistīti. Vispārliecinošākais sniegums (starp citu, tikai soprānu un altu balsis) – 5. numurā “Quis est homo, qui non fleret…” un noslēguma korī “Āmen”. Solistēm G.Dāvidčukai un B.Berķei balsis ne tikai daiļskanīgas, bet arī saderīgas (vienīgi dažbrīd varētu vēlēties skaidrāku dikciju). Plastika, lokanība, virtuozitāte saistīja 4. numurā “Quae moerebat et dolebat, piu mater…”.
Dž.Pergolēzi “Stabat mater” atskaņojums bija emocionālāks, piesātinātāks, nekā ierasts dzirdēt vecklasikas darbus. Bet varbūt šāds lasījums vajadzīgs tieši tagad? Sv.Annas baznīcas zāle bija klausītāju pilna. Cerams, tikpat liela atsaucība atskaņotājus pavadīs arī Dobelē, Rīgā, Ogrē un Tukumā.
