Izlasot 8. decembra «Ziņās» M.Sprudzāna kunga rakstu «Uz auksto krastu», var secināt, ka autors nonācis pretrunā pats ar sevi.
Izlasot 8. decembra «Ziņās» M.Sprudzāna kunga rakstu «Uz auksto krastu», var secināt, ka autors nonācis pretrunā pats ar sevi. No vienas puses, viņš atzīst zemo Jelgavas Cukurfabrikas ražotās siltumenerģijas maksu, bet, no otras puses, baida siltuma patērētājus ar Cukurfabrikas monopolu.
Pēc komentētāja domām, H.Veģera kunga pienākums ir uz mūžīgiem laikiem sponsorēt Siltumtīklus (STU), nepaaugstinot maksu par siltumenerģiju. Turpretī STU drīkst to pašu siltumu pārdod patērētājiem pēc vajadzības. Pašreiz tas ir divas reizes dārgāks nekā no Cukurfabrikas iepirktais. Ja Cukurfabrika iedrošināsies paaugstināt savas saražotās siltumenerģijas cenu, tā automātiski ietekmēs nevis STU peļņu, bet gan patērētāju maciņus. Vārdu sakot, Siltumtīkli jāžēlo, jo ir bankrotējis uzņēmums. Ar ubaga spieķi vēl neviens tur nestaigā, gluži otrādi – brauc glaunās mašīnās. Arī algas sev šogad pielika. Tas jau nekas, ka daļa siltuma patērētāju, kas cenšas laikā samaksāt komunālos maksājumus, pārtiek no auzu pārslām un ūdens. Bet Lūša kungs nekautrējās ar avīzes starpniecību izteikt pateicību apkrāptajiem patērētājiem, jo par viņu vasarā iemaksāto naudu varējis segt daļu no uzņēmuma parāda.
Nesaprotama ir M.Sprudzāna kunga apelēšana pie H.Veģera kunga sirdsapziņas sakarā ar Cukurfabrikas nevēlēšanos turpmāk ļaut STU iedzīvoties uz savas saražotās siltumenerģijas rēķina.
Kā iepriekš publicēts, Cukurfabrika piecus gadus nav mainījusi maksu par siltumu, bet to nevar teikt par STU, kas katru gadu paaugstina gigakalorijas cenu. Vai tad Cukurfabrikai kurināmā iepirkšanas maksa nepalielinās un darbiniekiem algas nav jāmaksā? Tā kā 2001. gada 1. janvārī beidzas Cukurfabrikas līgumsaistības ar STU, tad tikai un vienīgi Siltumtīkli ir atbildīgi par Pārlielupes nodrošināšanu ar siltumu. Ja komentētājs apgalvo, ka Jelgavas Cukurfabrikai jau tagad siltumenerģijas pārdošana nav slikts bizness, kāpēc STU bez piepūles šo pašu siltumu pārdod vairāk nekā divas reizes dārgāk, ieliekot savās divās katlumājās ap 3 miljonu latu no Jelgavas iedzīvotāju kabatām, bet joprojām strādā ar zaudējumiem.
Atliek apbrīnot H.Veģera kunga un viņa komandas veiksmīgo darbu un domāju, ka turpmāk Pārlielupes siltuma patērētāji rakstiski Domei pieprasīs tiešu sadarbību ar Jelgavas Cukurfabriku.
Nevaru saprast, kāpēc mūsu valstī visu labāko cenšas izputināt?
Māra Neilande, mājas vecākā Garozas ielā 30
