Karmelītu klosterī iestājušās četras jaunietes no Jelgavas, un, sākot ar šo rudeni, ikviena interesente par to var saņemt plašu informāciju, jo mūsu pilsētā darbojas Karmelītu māsas.
Karmelītu klosterī iestājušās četras jaunietes no Jelgavas, un, sākot ar šo rudeni, ikviena interesente par to var saņemt plašu informāciju, jo mūsu pilsētā darbojas Karmelītu māsas.
Karmelītu klostera māsas Jelgavā veiks katehētikas (ticības sludināšanas) darbu. Karmelītu ordenim ir vairāki atzari – kongregācijas. Tas ir kontemplatīvs (Dieva atzīšana izzinot). Ordenis, kas lūdzas un upurē. Mēs palīdzēsim bērniem iepazīt Dievu, kā arī atbalstīsim draudzes darbā, skaidro klostera māsas.
Karmelītu māsu moto: “Ārēji kā visi, iekšēji kā neviens”. Klosteris ir vieta, kur viņas kopīgi piedzīvo svēttapšanu, cenšoties ikdienā meklēt visvērtīgāko, visaugstāko, un pazemībā pieņem dzīves grūtību nenovēršamību. Tāpat kā Marija Nāceretē, visu, ko viņa žēlsirdībā saņēma, centās to pārvērst par svētību. Svētuma jēga ir sasniegt un atdot maksimālo no visiem mums dotajiem Dieva talantiem, apzinoties, ka katrs ir vājš un grēcīgs. Dievs gana savus ticīgos caur izvēlētā instrumenta vājumu un nevarību,” skaidro Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs.
Seminārs, postulāts vai novicināts ir laiks, kad cilvēks noskaidro, vai tā tiešām ir Dieva griba. Dzīve klosterī jāizvēlas pārliecības dēļ. Turklāt tā vadībai jāveic dziļa izpēte, vai personas vēlēšanās ir pieņemama. Galvenie kritēriji – novērtēt aicinātās personas dievbijību, veltīšanos, paklausību un gatavību kalpot, čaklumu studijās, garīgo izaugsmi, padevību sevi veidot. Karmelītu klosterī iestājušās četras jaunietes no Jelgavas, viena šogad. Viņas saņem māsu formāciju Polijā un atgriežas Latvijā, lai garīgi bagātinātu mūsu valsti ar savām lūgšanām un apustulisko darbību.
Patlaban māsas dzīvo Raiņa ielā 16 – 10 vai sasniedzamas pa tālruni 28202009.
***
Karmelītu ordenis
Karmels (ebr. val. – dārzs) ir kalnu grēda Svētajā Zemē. Pravietis Elija tiek uzskatīts par ordeņa garīgo pirmtēvu. Viņa dedzīgums, vēlme, lai Kungu, debesspulku Dievu, slavētu ikviens, ar laiku kļuvusi par karmelītu ordeņa ideālu. Pirmos vientuļniekus, kuri vēlējās klusumā dienu un nakti apcerēt Kunga likumu, Karmela kalna grotās varēja sastapt jau ap 12. – 13. gadsimtu miju. Īpaši tika godināta Jaunava Marija – Karmela kalna vientuļnieku Māte un Māsa. Līdz ar krusta kariem 13. gadsimtā vientuļnieku dzīvei Karmela kalnā pienāca gals. Lielākā daļa mūku izklīda, bēga uz Eiropu, citus nogalināja musulmaņi. Eiropā mūki – karmelīti – mainīja dzīves apstākļus un kļuva par ubagotāju ordeni. 15. gadsimtā radās tā sieviešu atzarojums. Klostermāsas nav klauzūras māsas, kuras dzīvo nošķirti no pārējās sabiedrības. Viņas ir apustuliskās māsas, kas mitinās kopienā, nēsā tās apģērbu, satiekas ar cilvēkiem, rūpējas par viņu garīgo dzīvi. Kongregācijas tērps (habits) ir ārēja zīme. Karmela ordenī jau no tā sākumiem tas ir brūnā, proti, nabadzības, krāsā. Habitus, kā visas citas nepieciešamās drēbes, māsas šuj pašas. Josta, pie kuras ir rožukronis, apzīmē paklausību, nobriedušu ticību Dievam, krusts (kreisā pusē uz sirds) ir dvēseles un miesas veselības devējs, skapulārs (priekšautveidīga tērpa daļa) un baltā aube apzīmē Kristus saldo un vieglo jūgu, ko nesam, melnais velons (lakats) – personīgo cieņu, neaizskaramību un kautrību, kas jāaiznes Kristum mūžībā, bet baltais apmetnis – iekšēju tīrību un šķīstu sirdi.
