Karstā laika dēļ pastiprinājies risks iedzīvotājiem sasirgt ar bīstamām zarnu kaitēm. Šogad Latvijā saslimstība ar tām īpaši palielinājusies.
Karstā laika dēļ pastiprinājies risks iedzīvotājiem sasirgt ar bīstamām zarnu kaitēm. Šogad Latvijā saslimstība ar tām īpaši palielinājusies.
Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) apkopotā informācija par zarnu trakta saslimšanām liecina, ka šogad pirmajā pusgadā ievērojami vairāk tās izraisījuši dažādi vīrusi – norovīrusi, rotavīrusi, astrovīrusi. Par 70 procentiem pārspēts pēdējo piecu gadu saslimšanas līmenis, sasniedzot 2242 gadījumus pirmajos sešos gada mēnešos. Sabiedrības veselības aģentūras speciālisti aicina vecākus, piesakot bērnus vasaras nometnēs, pārliecināties, vai to organizētājiem ir visi nepieciešamie higiēnas prasību ievērošanas, ēdiena sagatavošanas atzinumi, kā arī pieejama medicīniskā palīdzība, jo savstarpējie ciešie kontakti, elementāras higiēnas neievērošana var veicināt dažādu slimību izplatību. Atgādinām, lai izvairītos no sasirgšanas ar zarnu trakta infekcijām, ko izraisa veselībai nedraudzīgi mikroorganismi, aicinām bieži un rūpīgi mazgāt rokas.
Par vienu no bīstamākajām infekcijām – šigelozi jeb dizentēriju – stāsta Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāles Infekcijas slimību Epidemioloģijas daļas vadītāja Olga Kovaļauska.
“Šigeloze, tautā saukta par dizentēriju, ir akūta bakteriāla infekcijas slimība, kurai raksturīgi zarnu darbības traucējumi. Parasti tās sākumā novēro akūtu caureju un drudzi. Ar slimību sirgst vidēji četras līdz septiņas dienas, taču šigelozes baktērijas ārējā vidē dzīvotspēju saglabā 15 – 45 dienas. Apkārtējos var inficēt sasirgušais cilvēks vai baktēriju nēsātājs. Dizentērija izplatās ar netīrām rokām, pārtiku vai ūdeni. Izraisītājs labi vairojas istabas temperatūras apstākļos. Dzīvnieki ar to neslimo un izraisītāju nepārnēsā. Baktērijām labvēlīga vide ir pārtika, bet piena produktos dizentērijas izraisītājs var ne tikai saglabāties, bet arī vairoties. Inficēties iespējams, apēdot tikai desmit līdz 100 šigelozes baktēriju. Tās iet bojā 560C temperatūrā apmēram pusstundā. Tiešie saules stari baktērijas nonāvē 20 – 30 minūtēs,” stāsta O.Kovaļauska.
Pirmie šigelozes simptomi ir caureja ar gļotu un asins piejaukumu, paaugstināta ķermeņa temperatūra līdz 39 grādiem, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, vēdergraizes, intoksikācija. Reizēm slimība var noritēt arī bez simptomiem. Infekcijas inkubācijas periods ir vidēji no vienas līdz trim dienām.
Lai izvairītos no nepatīkamās kaites, jāievēro personīgā higiēna, rūpīgi ar ziepēm jāmazgā rokas, īpaši pēc tualetes apmeklējuma un pirms ēšanas. Slimniekam jāiedala atsevišķas ziepes, dvielis, trauki, ja iespējams arī tualete.
Ieteicams dezinficēt durvju, ūdens krānu rokturus un citus priekšmetus, kuriem var pieskarties slimnieki. Dārzeņi, augļi un ogas pirms lietošanas rūpīgi jānoskalo zem ūdens strūklas. Nefasēts piens uzturā jālieto tikai pēc vārīšanas. Nedrīkst dzert no nezināmas izcelsmes ūdenskrātuvēm.
Slimnieks nedrīkst gatavot pārtikas produktus citiem ģimenes locekļiem un mazgāt traukus, jo tādējādi apkārtējos var pakļaut infekcijai. Viņam labāk mazgāties dušā, nevis vannā. Slimnieka veļa jāmazgā atsevišķi (pēc iespējas karstākā temperatūrā), to nedrīkst dot veļas mazgātavā.
Atcerieties, ka inficēties var arī fiziska kontakta ceļā. Slimības laikā nedrīkst strādāt ar bērniem, pārtikas produktiem, slimnīcās un citās sabiedriskās vietās.
Ja ir aizdomas, ka esat saslimis ar dizentēriju, nepieciešams vērsties pie ārsta, lai veiktu laboratorisko izmeklēšanu un sāktu ārstēšanu, ievērojot mediķu norādījumus.
***
Rokas obligāti jāmazgā
– pirms ēdiena gatavošanas un ēšanas;
– pēc tualetes un sabiedrisko vietu apmeklējuma;
– pēc slimnieka apkopes un saskarsmes ar mājdzīvniekiem;
– pirms un pēc kosmētikas lietošanas un smēķēšanas.
