Nepietiekama izejvielu apjoma dēļ noteikumu no nākamā gada stādīt tikai sertificētu kartupeļu sēklas materiālu audzētāji sauc par nepārdomātu.
Lai efektīvāk ierobežotu bīstamo karantīnas slimību – kartupeļu gaišo gredzenpuvi –, sākot ar 2009. gada 1. janvāri būs spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi (nr.365) «Kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība». Tie paredz, ka audzētājam katru gadu jāatjauno sēklas materiāls ar sertificētiem sēklas kartupeļiem 25 procentu apmērā no apstādāmās platības.Raža var samazināties uz pusiValsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta Fitosanitārijas attīstības daļas vecākā inspektore Līga Kviese skaidro – kartupeļu gaišā gredzenpuve ir viena no bīstamākajām šo laukaugu slimībām, kas var samazināt tupeņu ražu pat līdz 50 procentiem un būtiski ietekmē tās kvalitāti. Patlaban kaites ierobežošanu paredz «Augu karantīnas noteikumi» un «Kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība». Savukārt kartupeļu sēklaudzēšanu un sēklas kartupeļu tirdzniecību reglamentē 2003. gada 12. augusta MK noteikumi (nr.446) «Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi». «Pašreiz saimniecības galvenokārt izmanto nesertificētu kartupeļu sēklas materiālu, kas nav pārbaudīts uz karantīnas organismu klātbūtni,» saka L.Kviese.Patlaban prasība izmantot sertificētu sēklas materiālu ir tikai tām saimniecībām, kurās atklāta gaišā gredzenpuve. Audzētājam būs obligāti jāglabā dokumenti, kas apliecina sertificētu sēklas kartupeļu iegādi. Ja saimniecībā laboratoriskajās analīzēs konstatē gredzenpuvi, noteikumi arī paredz ierobežojumus inficēto bumbuļu realizācijai, lai novērstu risku, ka šie kartupeļi tiek stādīti jaunas ražas ieguvei. Ar uzņēmuma piekrišanu inficēto ražu atļauts realizēt pārstrādes uzņēmumam, kuram ir piemērotas atkritumu iznīcināšanas vietas. Slimos kartupeļus drīkst izbarot arī lopiem, pirms tam veicot termisko apstrādi, kas iznīcina kaitīgo organismu.Zemnieki: nepārdomāts lēmumsTā jauno nosacījumu vērtē lauksaimnieki, jo aizvien nav noteiktas atbalsta sistēmas sēklas kartupeļu audzētājiem. Kā «Ziņām» saka Kartupeļu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Ilmārs Immurs, pašlaik audzētāji ir neziņā, kā iesāks nākamo sezonu. Sertificēta sēklas materiāla pietrūkst jau tagad, kad lielākā daļa ik pavasari dēsta savās saimniecībās izaudzētos, bet nerealizētos mazos kartupelīšus. Vaina esot tajā, ka atzīta stādāmā materiāla audzētāji nekādi netiek atbalstīti, tādējādi viņiem pietrūkst motivācijas to darīt pietiekamā apjomā. «Ņemot vērā cenas, par kādām var realizēt kartupeļus, nezinu, vai zemnieki varēs atļauties stādīt tikai sertificētu materiālu,» I.Immurs par nepareizu uzskata arī pašlaik spēkā esošo nosacījumu, ka sēkla atjaunojama reizi četros gados. Pagaidām grūti vērtēt, cik nopietni laukkopji uztvers šo jauno normu, kas un kā kontrolēs tās ievērošanu, kādi sodi draud. «Pilnīgi iespējams, ka daļa lauksaimnieku izvēlēsies labāk samaksāt sankcijas, nekā par milzīgu naudu pirkt sertificētu sēklu,» domā asociācijas priekšsēdētājs. Viņš kā gredzenpuves izplatību veicinošu faktoru min to, ka vairs nenotiek pārbaudes uz robežām. Mūsu valstī lielos apjomos tiek ievesti sēklas kartupeļi, bet «neviens nezina, kādas infekcijas līdz ar tiem ienāk».Arī asociācijas «Latvijas dārznieks» priekšsēdētājs Jānis Bērziņš, kurš kartupeļus nu jau kādu laiku gan vairs neaudzē, jauno nosacījumu uzskata par pārsteidzīgu. Pašlaik zemnieki sēklas kartupeļus atlasa no ražas, taču, kā uzsver J.Bērziņš, šie mazākie bumbuļi ne vienmēr ir tie veselākie. Profesionāli sertificētas sēklas audzētāji izmanto atšķirīgas tehnoloģijas, ievēro citus mēslošanas un augu aizsardzības plānus, tādēļ viņiem saimniekošanā nepieciešami lielāki ieguldījumi. Kamēr tam nav pietiekama valsts atbalsta (kas gan pretēji situācijai Latvijā vērojams citur pasaulē), šī norma nav ieviešama, lai cik pareiza un ar atzīstamu mērķi tā būtu.
