Jelgavā augusta pēdējās dienās saņemts ievērojami vairāk privatizācijas pieteikumu, tomēr lielas ažiotāžas nav bijis.
Jelgavā augusta pēdējās dienās saņemts ievērojami vairāk privatizācijas pieteikumu, tomēr lielas ažiotāžas nav bijis. Pašvaldība iesniegumus paspēšot izskatīt likumā noteiktajā termiņā līdz gada beigām. Tomēr informāciju par privatizācijas pieteikumiem un privatizētgribētājiem Jelgavas Dome sniegusi vilcinoties.
Bezmaz vai sanāk, ka noslēguma posmā Jelgavā par sertifikātiem privatizēs galvenokārt ganības un mazdārziņus. Tik skopi un gausi nākušas ziņas, un arī tās vajadzēja “vilkt kā ar knīpstangām”. Iespējams, daļēji tas izskaidrojams ar Domē iedibināto sistēmu jautājumus uzdot tikai ar preses sekretāra starpniecību. Tas ir apgrūtinoši reizēs, kad viena atbilde rada nākamo jautājumu, jo iespējamos pavērsienus un nianses, sazinoties pa epastu, nav iespējams paredzēt. Atšķirībā no tiešas sarunas atbildētājs var vilcināties, manipulēt u.tml. Nav iespējams nojaust arī attieksmi, kas ļauj gūt dzīvāku priekšstatu par kopainu.
Tiesa, pašvaldībai, kas vēlas pēc iespējas plašāk objektīvi informēt sabiedrību par attiecīgo jautājumu, profesionāli strādājot, nevajadzētu būt problēmām apkopot attiecīgās jomas datus un sniegt secinājumus. Jelgavā nez kāpēc konkrētas ziņas iegūt ir grūti.
Pēdējās dienas – saspringtas
Kā zināms, 31. augusts bija pēdējā diena, kad varēja iesniegt privatizācijas ierosinājumus par valsts vai pašvaldību īpašuma objektiem – nekustamajiem īpašumiem, kapitālsabiedrībām, kapitāla daļām vai citu mantu, apbūvētiem un neapbūvētiem zemesgabaliem. Lai noskaidrotu, kāda ir privatizācijas bilance Jelgavā, septembra sākumā “Ziņas” vērsās pie pašvaldības sabiedrisko attiecību pārstāvjiem. 4. septembrī no Lauras Majores saņēmām atbildi, ka privatizācijas ierosinājumi vēl tiek apkopoti, iespējams, ne visi pa pastu sūtītie iesniegumi sasnieguši adresātu. Pirmie apkopojumi būšot zināmi nedēļas beigās, kad sniegšot precizētu informāciju.
Pēc atgādinājuma 15. septembrī saņēmām plašāku atbildi. Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks ar preses pārstāves starpniecību informē, ka šogad saņemti 308 atsavināšanas un privatizācijas ierosinājumu iesniegumi. No tiem augusta pēdējās trīs dienās – 203.
Dzīvokļu privatizācijai no jūnija vidus līdz iesniegumu pieņemšanas beigu datumam bijuši 288 iesniegumi, no tiem pēdējās trīs dienās – 156. Par 1088 dzīvokļiem, kas pieder Jelgavas pašvaldībai, privatizācijas pieteikumu nav.
Zemes izpirkšanai par sertifikātiem augustā saņemti 164 pieteikumi. No tiem 91 ir par tās izpirkšanu zem dzīvojamām mājām, 38 interesenti vēlējušies savā īpašumā iegūt zemi zem augļudārziem, tā viņiem piešķirta lietošanā ar apbūves tiesībām. Savukārt 65 iesniegumi saņemti par zemes izpirkšanu un pievienošanu jau īpašumā esošiem pamatgabaliem.
Septembra beigās pašvaldība papildināja, ka iesniegumu izskatīšana likumā noteiktajā kārtībā vēl turpinās. Konstatēts, ka no minētajiem 65 iesniegumiem par mazdārziņu zemes privatizāciju iesniegti 17 ierosinājumu. To kopējā platība aptver 5,14 hektārus. Par ganību zemi saņemti divi ierosinājumi, to platība veido 1,9 hektārus. Šīs platības iekļautas līdzvērtīgās zemes kompensācijas fondā.
Pašvaldībai nepieciešamo neprivatizēs
Uz jautājumu, kā pašvaldība vērtēs pieteikumus, noteiks, kuri zemesgabali nepieciešami attīstībai, bet kurus varētu ļaut privatizēt, V.Ļevčenoks atgādina, ka ar Domes lēmumu pilsētā jau noteiktas platības, kas netiek nodotas privatizācijai. Perspektīvā tās plānotas pašvaldības autonomo funkciju realizēšanai. Pie tām pieder zeme 381 210 kvadrātmetru platībā rekreācijas teritoriju izveidei (atpūtas zonas, krastmalas, zaļā zona). Administratīvās teritorijas labiekārtošanai paredzēti 287 998 kvadrātmetri, veselīga dzīvesveida veicināšanai (sporta būvēm) – 80 675 kvadrātmetri.
Lai pašvaldība varētu risināt dzīvokļu jautājumus un sniegt palīdzību dzīvojamo telpu jomā, tostarp veidot arī sociālās mājas, atvēlēti 148 695 kvadrātmetri. Saimnieciskās darbības veicināšanai (ražotņu izveidei) paredzēti 4 124 942 kvadrātmetri. Kultūras un jaunrades attīstībai (estrādei vai tamlīdzīgiem objektiem) rezervēti 109 265 kvadrātmetri, izglītības nodrošināšanai (jaunām skolām vai pašreizējo paplašināšanai) – 88 977 kvadrātmetri. Ielu un ceļu būvniecībai paredzēti 85 242 kvadrātmetri, bet kapsētu izvietošanai un uzturēšanai – 165 580 kvadrātmetri zemes.
V.Ļevčenoks informē, ka privatizācijai nav domātas arī tās platības, kas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes reformas īstenošanu pilsētās, iekļautas līdzvērtīgās zemes kompensācijas fondā, un piebilst, ka pašvaldībā saņemtie pieteikumi privatizēt palīgsaimniecību, sakņudārzu, ganību un pļavu teritorijas tiks skatīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Jāpiebilst, ka karte ar rezervētajām platībām un citiem datiem par zemes piederību pilsētā pēc zemes lietojuma funkcijām nebija pieejama pašvaldības mājas lapā internetā, kā pavasarī bija vēlējušies iedzīvotāji, lai padarītu pēc iespējas “caurspīdīgākus” procesus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu privatizāciju un iznomāšanu.
Sniedz skopas ziņas
Par situāciju pašvaldības īpašumu privatizācijā saņemtās ziņas ir skopas, atbildē tās apvienotas ar jautājumu par privatizācijas pieteikumu rekordiem. Pašvaldība informē, ka vairāki iesniegumi saņemti gan no juridiskām, gan fiziskām personām. Kāda juridiska persona iesniegusi astoņus ierosinājumus, vēl kāda – trīs. Arī no fiziskām personām saņemts vairāk nekā viens ierosinājums. Piemēram, kāds iedzīvotājs iesniedzis 12, cits – septiņus.
Vēlāk pašvaldība papildina, ka absurdi priekšlikumi, piemēram, privatizēt tiltus, nav bijuši. Saņemti 14 privatizācijas ierosinājumi par ielu, iebraucamo ceļu vai ielu privatizāciju sarkano līniju robežās, jo tās pieguļ īpašumiem. Saskaņā ar aizsargjoslu likumu šīs teritorijas nav privatizējamas.
Attiecībā uz pašvaldības kapitālsabiedrību privatizāciju sākotnējā pašvaldības atbildē norādīts, ka daži iesniegumi ir. Par vienu kapitālsabiedrību saņemti četri privatizācijas ierosinājumi, par vēl kādu – trīs.
Pa telefonu noskaidrojās, ka ir pieteikumi par trīs pašvaldības kapitālsabiedrību – Jelgavas Autobusu parka, Nekustamā īpašuma pārvaldes un tirgus – privatizāciju. Tā kā privatizētgribētājus “Ziņām” nevēlējās atklāt, atkārtoti vērsāmies pie preses dienesta, norādot, ka citas pašvaldības sabiedrībai sniedz daudz vairāk informācijas.
27. septembrī saņēmām papildinātu atbilžu versiju. Pašvaldība taisnojas, ka jautājums par tās kapitālsabiedrībām uzdots “rekordu” kontekstā, tāpēc norādīti uzņēmumi, kuru privatizācijai saņemts vairāk nekā viens pieteikums. Par SIA “Jelgavas tirgus” ir četri privatizācijas ierosinājumi. Tos iesniegušas divas privātpersonas un divas juridiskās personas – SIA “BMS tehnoloģija”, SIA “Steninvest”.
Par SIA “Jelgavas Autobusu parks” saņemts viens privatizācijas iesniegums no SIA “BMS tehnoloģija”, par SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” privatizāciju augustā iesniegti divi ierosinājumi – viens no SIA “BMS tehnoloģija”, otrs – no privātpersonas. Par šo uzņēmumu viens privatizācijas pieteikums bija jau iepriekš. Jūnija Domes sēdē a/s “Latzemes nekustamie īpašumi” priekšlikums saņēmis atteikumu.
Uz jautājumu par lielākajiem privatizācijas pieteikumu iesniedzējiem atbildēts, ka juridisko personu grupā astoņi ierosinājumi saņemti no SIA “Prestižs” (pieder kādreizējie lielveikali “Arka” un “Rondo”, daļa nodoti apsaimniekošanā SIA “Palink”, kas izveidoja “Iki” un “Leader Price” veikalus. “Prestižs” būvē “Iki” lielveikalu Rīgas ielā – red.). Trīs privatizācijas ierosinājumi ir no SIA “Auto nams” K.Barona ielā. Dati par fiziskām personām vēl tiekot apkopoti.
Kas ir privatizētgribētāji?
Komercreģistru apkalpojošā “Lursoft” datu bāze liecina, ka SIA “BMS tehnoloģija” dibināta 2000. gada septembrī Rīgā, Raunas ielā. Firmas pamatkapitāls ir 686 000 latu, īpašnieks un valdes loceklis – 1968. gadā dzimušais Andrejs Blažko. Darbības veidi – datori un ar tiem saistītās darbības, operācijas ar nekustamo īpašumu, būvniecība, finanšu starpniecība, mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana u.c.
SIA “Steninvest”, kuras pamatkapitāls ir 5000 latu, reģistrēta pagājušā gada augustā Rīgā, Merķeļa ielā. Tās īpašnieks un valdes loceklis ir 1970. gadā dzimušais Edgars Pīgoznis. Firmas darbības veidi ir būvniecība, nekustamā īpašuma mērķprojekti, sava nekustamā īpašuma pirkšana, pārdošana, iznomāšana un cita statūtos paredzētā darbība.
Uzzināt privātpersonas, kas vēlas privatizēt pašvaldības kapitālsabiedrības, “Ziņām” nav izdevies. Lai gan citas pašvaldības, piemēram, Rīgas un Jūrmalas, atklāj arī fiziskās personas, līdz raksta sagatavošanai publicēšanai no Jelgavas Domes vairāk informācijas nesaņēmām.
Domes sēdē pagājušajā nedēļā varēja uzzināt, ka NĪP privatizācijas pieteikumu iesniegusi Brigita Miķelsone, Domes priekšsēdētājas vietnieces Irēnas Škutānes māsa. Domnieki gan B.Miķelsonei, gan SIA “BMS tehnoloģija” atteica nodot privatizācijai NĪP kapitāldaļas, norādot uz pašvaldības funkcijām un pienākumiem un pamatojot to ar virkni likumu.
Līdzīgu lēmumu Dome pieņēma jūnijā. Toreiz vēlmi privatizēt NĪP kapitāldaļas bija izteikusi Rīgā, Elizabetes ielā reģistrētā a/s “Latzemes nekustamie īpašumi”, kas Jelgavā apsaimnieko jaunuzcelto māju Zvejnieku ielā. Akciju sabiedrība Domes lēmumu apstrīdējusi Administratīvajā tiesā.
Lielākās kaislības varētu risināties par Jelgavas tirgu, jo šī darbības joma nav saistīta ar pašvaldības funkciju realizāciju.
