Harijs Veģeris, akciju sabiedrības «Jelgavas Cukurfabrika» ģenerāldirektors: Jelgavas Cukurfabrika palīdz ne tikai invalīdiem, bet visu reliģisko konfesiju pārstāvjiem, sportistiem, skolēniem, bāreņiem un pensionāriem.
Harijs Veģeris, akciju sabiedrības «Jelgavas Cukurfabrika» ģenerāldirektors:
Jelgavas Cukurfabrika palīdz ne tikai invalīdiem, bet visu reliģisko konfesiju pārstāvjiem, sportistiem, skolēniem, bāreņiem un pensionāriem. Zinot, ka viņiem pilsētā nav daudz uzņēmumu, uz kuriem varētu iet, cilvēcības mudināti, palīdzam.
Rolands Baranovskis, Ozolnieku sporta nama direktors:
Atbalstīt invalīdus ir mūsu pienākums, jo neviens neesam pasargāti un jebkurā brīdī varam nonākt viņu vietā. Kamēr esam veseli – jāpalīdz. Palīdzība nav vienmēr mērāma tikai naudā. Mūsu sporta namā regulāri notiek invalīdu sporta kluba «Cerība» pasākumi un treniņnometnes. Kopīgi ar Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federācijas prezidenti Aiju Kļaviņu esam uzrakstījuši projektu par invalīdu kustību konsultāciju centra izveidi Ozolniekos. Domāju, ka invalīds mūsu sabiedrībā joprojām jūtas atstumts, jo maz ir vietu, kur viņš varētu iekļūt, nerunājot pat par elementārajām – autobusiem un sabiedriskajām tualetēm.
Ināra Ozola, firmas «Auto Stars» direktore:
Cilvēkus ar speciālām vajadzībām uztveram kā līdzcilvēkus, kas ir dabas apdalīti un no pašiem neatkarīgu apstākļu dēļ nespēj parūpēties par sevi. Tāpēc palīdzēt viņiem ir mūsu morālais pienākums. Ar invalīdu sporta klubu «Cerība» sadarbojamies septiņus gadus, gan atgādājot Vācijas iedzīvotāju savāktos apģērbus un sporta inventāru, gan ar autobusiem vedot tā dalībniekus ekskursijās. Sadarbību noteikti veicina Rutas un Aijas Kļaviņu personības. Regulāri apmeklējot ārzemes un uz ielas un sabiedriskajā transportā sastopot invalīdus, varu secināt, ka tur sabiedrības attieksme pret viņiem ir pavisam citā līmenī nekā Latvijā. Par to liecina kaut vai ieejas durvis ēkās, nerunājot nemaz par materiālajiem pabalstiem. Uzskatu, ka mūsu valstī pašvaldību autotransporta uzņēmumiem būtu jāpadomā par to, lai autobusos varētu iekļūt cilvēki invalīdu ratiņos.
Jānis Ozoliņš, Jelgavas Domes deputāts, Sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs:
Ik reizi, kad Ruta Kļaviņa vērsusies pie manis, esmu meklējis dažādus variantus un palīdzējis. Kļaviņas kundze paveikusi ļoti lielu darbu, taču uzskatu, ka bērniem invalīdiem būtu jāaug citādā sabiedrībā. Attieksme sākas ar valdību, kas var pateikt: ja Jelgava būtu Rīgas priekšpilsēta, tai klātos labāk. Domes atbalsts invalīdiem ir nepietiekams, un vaina meklējama tajā, ka nesaņemam atpakaļ pietiekami lielu daļu no jelgavniekiem iekasētā ienākumu nodokļa. Jelgavas invalīdiem būtu nepieciešams savs centrs ar atbilstošu aprūpētāju štatu, taču tagad varu tikai sadalīt valsts piešķirto sociālā budžeta naudu tā, lai katram tiktu pa mazai daļiņai un nevienu aizvainotu.
