Mēs varam lepoties ar Lielupes ūdeņu plūdumu un tās pietekām, kas veido plašāko upju sateces baseinu Latvijā, tostarp arī Lietuvu. Ilgus gadus, pat gadsimtus, upe zemgaliešiem bija ūdens transporta ceļš.
Mēs varam lepoties ar Lielupes ūdeņu plūdumu un tās pietekām, kas veido plašāko upju sateces baseinu Latvijā, tostarp arī Lietuvu. Ilgus gadus, pat gadsimtus, upe zemgaliešiem bija ūdens transporta ceļš. Bagātus lomus guva zvejnieki. Skaidrie un tīrie upju ūdeņi aicināja karstajās vasaras dienās gūt veldzi neskaitāmiem peldētājiem un ūdens sporta cienītājiem, ar kuriem Jelgava lepojas no seniem laikiem.
Attīstoties dzelzceļa un auto transportam, pagātnē izgaisuši upju tvaikoņi un velkoņi ar daudzajām liellaivām. Panākumus sportā gūst mūsu airētāji un peldētāji, kuriem gan vairāk jāpateicas LLU Sporta nama baseinam. Ar katru gadu palielinās balto buru, motora un airu laivu skaits Lielupē.
Neizprotama ir plašo ūdeņu piesārņošana, kā dēļ daudzviet gandrīz pilnīgi izbeigušies makšķernieku prieki. Ziemās un agros pavasaros makšķernieki vilka vimbu lomus ne tikai atļaujām paredzētajā upes daļā. Šogad vimbas pazuda pilnīgi, jo nesasniedza savas nārsta vietas. Lielais upes ūdeņu piesārņojums 2005. gada rudenī radījis bīstamas sekas. Nav zināms, kas noticis ziemā, jo zemledus makšķerniekus nemanīja. 2004./2005. gada ziemā varējām vērot zivju bojāeju arī zem ledus. Tādējādi līdz ar lielajām zivīm iznīcināti zivju mazuļi, vēži, planktons un visi zivju barošanās avoti. Kam par to jāatbild? Dažiem dzīvnieku mocītājiem tiek uzlikti bargi sodi, bet zivju bendes nav spiesti atbildēt par saviem pārkāpumiem vai sodīti ar minimāliem naudas sodiem.
Gandrīz pilnīgi Lielupē izzuduši zandarti, kas jūnijā dodas uz savām nārsta vietām. To liktenis pielīdzināms vimbu traģēdijai, kas draud ar populācijas izbeigšanos. Liels ļaunums ir daudzie tīkli, kas liedz zivīm ceļu uz upes augšgalu. Daudzi makšķernieki zivju nabadzību izskaidro ar nekontrolējamo elektrozveju, kas pilnībā “iztīra” upes no zivīm. Pēc manām domām, tas ir viens no galvenajiem faktoriem. Liekas, ka tas būs iemesls arī nesenajai zivju masveida bojāejai Miezītes dīķī.
21. jūnijā, braucot laivā kopā ar paziņu, novērojām, kā divas lielas motorlaivas izmet vadu Lielupē pie Svētes ietekas un, neviena netraucēti, veic pretlikumīgo darbību. Attāluma dēļ laivu numurus nebija iespējams izlasīt. Braucot pa Lielupi, pārsteidza arī ūdens netīrība, daudzie eļļas plankumi.
Acīmredzot nav izstrādāti pašvaldības saistošie noteikumi motorlaivu, ūdens motociklu un ūdens slēpotāju kustībai gar laivu stāvvietām un airētāju bāzēm, kur galvenais kontingents ir skolēni. Todien mūs pārsteidza straujo peldlīdzekļu vadītāju neapdomība, kas, nerēķinoties ne ar ko un saceļot lielus viļņus, brāzās garām, kaut gan šajās vietās pieļaujams minimālais ātrums.
Minētais liek domāt, ka bez zivju aizsardzības inspektora, kura darbības teritorija ir pārāk liela, nepieciešama arī ūdens policija, kā tas ir Rīgā. Pieļauju, tā varētu atrasties Pašvaldības policijas tiešā pakļautībā. Kopīgiem spēkiem strādājot un iesaistot arī apzinīgo makšķernieku saimi, spēsim nodrošināt zivju resursu bagātību un drošību uz ūdeņiem.
