Lauksaimnieku organizācijas ir sašutušas par Zemkopības ministrijas publiskoto Lauku attīstības plāna projektu 2007. – 2013. gadam, tā «Ziņas» informēja biedrības «Zemnieku saeima» sabiedrisko attiecību virziena vadītāja Lāsma Zuzāne.
Lauksaimnieku organizācijas ir sašutušas par Zemkopības ministrijas (ZM) publiskoto Lauku attīstības plāna projektu 2007. – 2013. gadam, tā “Ziņas” informēja biedrības “Zemnieku saeima” sabiedrisko attiecību virziena vadītāja Lāsma Zuzāne.
Publiskotajā plāna projektā paredzēts samazināt atbalstu lauksaimniecības modernizācijai. Tā saņemšanas nosacījumi nenodrošina lauksaimniecības konkurētspējas palielinājumu nākamajos septiņos gados. Lauksaimnieki uzskata, ka līdz šim paustais ražotāju viedoklis, kādiem jābūt atbalsta saņemšanas nosacījumiem, nav pietiekami ņemts vērā.
ZM aicinājusi lauksaimnieku organizācijas sniegt priekšlikumus. Kopš 2006. gada sākuma tās ZM nosūtījušas vismaz 20 vēstuļu ar priekšlikumiem par Lauku attīstības plānu, un to pārstāvji piedalījušies vismaz 49 dažāda līmeņa darba grupās. Organizācijās panākta vienošanās, kā jāmaina atbalsta saņemšanas nosacījumi, kā pārdalīt līdzekļus, kādus pasākumus iekļaut vai neiekļaut plānā. “Taču rezultāts rada bažas, ka lauksaimnieku ieguldītais darbs un laiks bijis lieks. Publiskotā Lauku attīstības plāna versijā maz no tā visa ņemts vērā,” uzsver L.Zuzāne.
“Zemnieku saeima”, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, Latvijas Holšteinas lopu šķirnes audzētāju asociācija, Latvijas Augļkopju asociācija, Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija un Latvijas Piena ražotāju asociācija ir tikai daļa organizāciju, kas skaļi pauž savu sašutumu, ka dokumentā iestrādātie nosacījumi nākamajos septiņos gados lauksaimnieku konkurētspēju ierobežos. Tā vietā ZM atbalsta saņemšanas nosacījumus virzījusi lauku sociālo problēmu risināšanai.
Lauku attīstības plānam drīz jābūt gatavam un turpmākām ilgstošām diskusijām vairāk nav laika. Tāpēc, ja atbalsta saņemšanas nosacījumi netiks izmainīti, organizācijas kavēšot dokumenta apstiprināšanu Ministru kabinetā.
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas priekšsēdētājs Jūlijs Beļavnieks: “Pirmkārt, lauksaimniekiem pašlaik svarīgi nostiprināt saimniecību materiālo bāzi. Tāpēc ir kļūda Lauku attīstības plāna trešās ass pasākumiem paredzēt tik daudz līdzekļu. Otrkārt, salīdzinājumā ar iepriekšējiem plāniem, līdzekļi tiek sadrumstaloti un trūkst naudas nopietnām programmām. Treškārt, plānā nav paredzēta atbalsta diferenciācija pēc saimniecību lieluma un statusa, lai gan par to runāts jau sen.”
Latvijas Gaļas liellopu asociācijas priekšsēdētājs Agris Veide domā, ka ministrija ir spiesta ignorēt zemnieku viedokli. “Taču šajā situācijā Francijas zemnieki jau ar dakšām būtu Briselē. Savukārt mēs aicinām uz dialogu un kompromisu.”
***
Viedoklis
“Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Valters Bruss: “Jau vairākus gadus tiek runāts par lauksaimniecības konkurētspējas celšanu. Nākamos septiņus gadus tam jāvelta maksimāli daudz līdzekļu, kā arī svarīga iespējami efektīva līdzekļu izmantošana. Esam satriekti par ministrijas centieniem samazināt līdzekļus Lauku saimniecību modernizācijas programmai. Tā ir viena no retajām visā Lauku attīstības plānā, kas veicinātu lauksaimniecības konkurētspēju.
Sociālo jautājumu risināšanai plānoti īpaši pasākumi, taču lauksaimniecības modernizācijai arī jābūt prioritātei. Tagad nepaēdušajam nedod makšķeri, tā vietā tiek barotas zivis.
