1. jūnijs. Slikta copes diena. Ūdeņos, kur mīt zandarti, var cerēt uz viņu pēcnārsta ēstgribu.
1. jūnijs. Slikta copes diena. Ūdeņos, kur mīt zandarti, var cerēt uz viņu pēcnārsta ēstgribu.
2. – 4. jūnijs. Labas dienas. Makšķerējot no laivas, iebarošanas ēsmu iemācieties mest, neceļoties kājās. It sevišķi tas svarīgi seklos ezeros. Sēdošs makšķernieks var rēķināties, ka zivs kamps ēsmu arī pāris metru no laivas. Divus trīs metrus dziļās vietās ar panākumiem var darboties arī ar ziemas mazmakšķerīti.
5. – 6. jūnijs. Sliktas dienas. Dosimies uz tuvējo copmaņu veikalu. Varbūt ieraudzīsiet ko sev noderīgu.
7. – 9. jūnijs. Teicamas copes dienas. Mūžsenais jautājums – vai zivis atšķir krāsas? Piemēram, karūsas spēj atšķirt citrondzeltenu un oranžu. Tāpēc, makšķerējot karūsas, ieteicams lietot šīs krāsas ēsmas. Savukārt, asari labāk redz sarkano, tāpēc panākumus iespējams gūt ar sarkanajām mēslu sliekām un sarkaniem vizuļiem. Zinātnieki noskaidrojuši, ka labāk redze attīstīta zivīm, kas galvenokārt uzturas ūdens virsējos slāņos, sliktāk tām, kas barību meklē gultnes tuvumā. Redzīgākas ir plēsīgās zivis – lielās foreles, līdakas, asari. Ar labu redzi izceļas sapali, droši vien makšķernieki būs ievērojuši, cik mērķtiecīgi un ar kādu precizitāti tie metas uz ūdenī iekritušiem kukainīšiem un citu barību. Domājams, makšķernieki izdarīs pareizos secinājumus, jo zivis lieliski jūt ēnu, skaļu pārvietošanos pa krastu un arī nevajadzīgas roku kustības, tas viss var nobiedēt krasta tuvumā mītošās spurastes.
