Vēstuļu kastītes, vismaz man tā liekas, ir domātas vēstuļu un abonēto laikrakstu ievietošanai.
Vēstuļu kastītes, vismaz man tā liekas, ir domātas vēstuļu un abonēto laikrakstu ievietošanai. Bet kas notiek šodien? Visādi papīri – lieli un mazi, glauni un mazāk glauni, tiek “iebāzti” vēstuļu kastē, ka vietas neatrodas pašai avīzei. Ja vēl tie reklāmas “palagi” būtu izgatavoti no jēdzīga papīra, bet nē, pat neder sadedzināšanai krāsnī vai kur citur.
Tomēr tā būtu viena bēda. Lielo naudu, kas tiek tērēta par spīdīgajiem papīriem, kuri tiek izmesti konteineros, būtu labāk ziedot invalīdiem vai slimiem bērniņiem. Vismaz kāds praktisks labums. Sirds sāp, skatoties uz šīm izdarībām. Katrs pensionārs vai maznodrošinātais pats jau ir atradis savu veikalu. Labākā reklāma ir pustukšais maciņš. Tas pats norāda īsto ceļu uz labāko veikalu.
Ļoti nepatīkami, ka ar savu reklāmu visi “bāžas virsū”. Gribu teikt, ka tiek aizskartas manas cilvēktiesības, jo neviens nepajautā, vai vispār vēlos kaut ko tādu saņemt. Televizoru varu izslēgt, kad tur rāda reklāmas, bet ko darīt ar vēstuļu kastīti? Atliek vien samierināties un doties ar visu papīru blāķi uz tuvējo atkritumu konteineru.
Ar cieņu – pensionāre Aina
