«Mēs esam tik tālu no normālas valsts, ka būsim atkal spiesti aicināt palīgā cilvēkus, kas ir izveidojuši valstis, kur šī atbildība ir,» pāris dienu pēc traģēdijas Zolitūdē, beidzot sākdams runāt skaidru un stingru valodu, par ārvalstu ekspertu pieaicināšanu nelaimes izmeklēšanā izteicās Valsts prezidents Andris Bērziņš. «Ir jāizbeidz spēlēšanās, ka tēlojam politisko atbildību. Jāmaina daudz kas politiskajā sistēmā. Skaidrs, ka ir vājums un bezatbildība visos līmeņos,» kritizēja prezidents. Viņa asie izteikumi pēc vakardienas sasēdēšanas kopā ar premjeru Valdi Dombrovski beigušies ar to, ka arī Ministru prezidents saņēmis politisko dūšu un demisionējis, līdzi sev paraujot ministrus, kuru vadībā tiek attīstītas un kontrolētas visas nozares. Dombrovskis taisnojas, ka vispirms bijis svarīgi nodrošināt kārtību, sākt jēdzīgu izmeklēšanu un startēt ar uzlabojumiem būvniecības likumdošanā, tāpēc no zirga, ar kuru jājis trīs valdības pēc kārtas, nolec tikai tagad.
Protams, var piekrist tiem daudzajiem, kas slavē Dombrovski par spēju uzņemties politisku atbildību, kas mūsu valstī negadās nemaz tik bieži un visu nebūšanu gadījumos lielākoties ir gaisā palaista netverama frāze. Šķiet, neviens arī nešaubās, ka Latvijā politika ir pārāk cieši savijusies ar biznesu un tā interesēm, ka korupcija arvien valda ne tikai būvniecības, bet arī vairumā citu nozaru, ka pēdējās valdības nav tikušas galā ar virkni būtisku uzdevumu, tajā skaitā izglītības, ierēdniecības un citām reformām.
Eiro ieviešana un budžeta pieņemšana nav vienīgais valdības pienākums. Darbu ir daudz, un to īstenošanai vajadzīgi gudri un drosmīgi politiķi. Taču man trūkst pārliecības par resursiem – vai aizejošo ministru vietā maz ir būtiski labāki kandidāti? Ironizēju, bet varbūt arī šajā reizē noderētu tas prezidenta teikums par to, ka jāsauc talkā cilvēki no ārvalstīm. Turklāt nevarētu teikt, ka vairums tautas ir lielā sajūsmā par pašu valsts galvu, kas pirmo bardzības skaņu izdvesis pēc vairākiem gadiem amatā. ◆
