Lauksaimnieki, kuru ziemāju sējumi šogad cieta kailsalā, visticamāk, kompensācijas nesaņems. Tā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvju sapulcē paziņoja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Lauksaimnieki, kuru ziemāju sējumi šogad cieta kailsalā, visticamāk, kompensācijas nesaņems. Tā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvju sapulcē paziņoja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Ministrs norādīja, ka šogad līdzekļu nepieciešamības un pieejamības pakāpe ir citāda nekā iepriekšējos gados, kad lauksaimniekiem kompensēja dažādus dabas likstu radītus zaudējumus.
M.Roze sarunā ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem norādīja, ka šādu kompensāciju piešķiršanu nav iespējams saskaņot arī ar Eiropas Komisiju, kas to atbalsta tikai tad, ja cietuši 20 – 30 procentu saimniecību.
Kompensāciju piešķiršanu neatbalsta arī Finanšu ministrija, un M.Roze norādīja, ka to administrēšana būtu problemātiska.
Jāuzsver, ka vairākos rajonos liela daļa ziemāju sējumu, par kuru atkopšanos agronomi un zemkopji bija pārliecināti, tomēr ražu nedos, tādēļ cietušās platības ir ievērojami lielākas, nekā ziņots.
M.Roze lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem atkārtoti skaidroja, ka Zemkopības ministrija (ZM) gatavo informatīvu ziņojumu par salā cietušajiem sējumiem, kas tiks iesniegts valdībā. Tomēr iespēja, ka Ministru kabinets varētu atbalstīt kompensāciju piešķiršanu, ir neliela, atzina ministrs.
Politiķis uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāpievērš lauksaimniecības risku apdrošināšanas sistēmas izveidei. Tās konceptuālu projektu ZM plāno iesniegt valdībā līdz 1. septembrim.
Kā “Ziņas” jau rakstīja, pēc Jelgavas Lauku konsultāciju biroja datiem, mūsu rajonā izsaluši vismaz 2500 hektāru ziemas rapša un kviešu sējumu, lielākos postījumus sals nodarījis Elejas pagasta lauksaimniekiem, tur uzskaitīti pat 650 hektāru zemes, kur pavasarī atklājušies iznīkuši sējumi.
Pēc “Ziņu” aprēķiniem, ja no hektāra iegūst aptuveni četras tonnas rapša, neiegūtas varētu būt vismaz 10 000 tonnu, un zaudējumi vai neiegūtie ieņēmumi mūsu rajona zemkopjiem sasniegtu vairāk nekā 1,4 miljons latu, jo šogad to sola uzpirkt par 140 latiem tonnā.
