Vakar Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» uz žurnālistu jautājumiem par lauksaimniecības aktualitātēm atbildēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Uzreiz gan jāteic, ka ne uz vienu no tiem ministram konkrētas atbildes nebija.
Vakar Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” uz žurnālistu jautājumiem par lauksaimniecības aktualitātēm atbildēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Uzreiz gan jāteic, ka ne uz vienu no tiem ministram konkrētas atbildes nebija.
Kā sacīja ministrs, visticamāk, Eiropas Komisija (EK) atbalstīs Latvijas vēlmi lauksaimniekiem kompensēt ilgstošā bezlietus perioda radītos zaudējumus lauksaimniecībā. Līdz 1.septembrim tiks apkopoti dati par ražas zudumiem visām lauksaimniecības kultūrām, arī par dārzeņiem un cukurbietēm, ko novāks tikai septembrī un vēlāk. Zemkopības ministrija (ZM) gatavos ziņojumu EK par nepieciešamību Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt kompensācijas.
M.Roze atgādināja, ka ZM līdz 1.septembrim valdībā iesniegs lauksaimniecības risku vadības sistēmas koncepciju, kas ietvers gan laukaugu sējumu apdrošināšanu, gan dzīvnieku slimokases sistēmu, gan monitoringu, kas ļaus laika apstākļu radītos zaudējumus mērīt naudas izteiksmē. Jāatgādina, ka jau pirms diviem gadiem tika solīts izveidot lauksaimniecības apdrošināšanas fondus. Patlaban M.Rozem nācās atzīt, ka ministrijas darbinieku gatavība izskaidrot šo ideju lauciniekiem nav bijusi pietiekama, pietrūcis gana dziļas izpratnes un situācijas analīzes, lai fondus veidotu. Tagad, pirmsvēlēšanu laikā, ministrija “esot ļoti tuvu tam.” Roze solīja – ja koncepciju veiksmīgi apstiprinās Ministru Kabinetā (MK), līdzekļus sistēmas izveidei prasīšot jau pirms nākamā gada budžeta pieņemšanas. Īrijas lauksaimniecības ministrs un Roze vienojušies, ka apdrošināšanas ieviešana jārisina ES līmenī.
29. jūnijā ZM paziņojumā minēts, ka Latvija grasās apstrīdēt EK cukurfabriku restrukturizācijas regulu, lai panāktu tās nomaiņu, jo Latvijas fabrikas nevar atļauties maksāt 120 procentu lielu drošības naudu. Jelgavas ražotnei būtu jāmaksā vismaz 32,8 miljoni eiro. Nedēļas laikā jūlija sākumā fabrikām bija jāiesniedz ekonomisks pamatojums par regulas neizpildāmību, lai sagatavotu dokumentus tiesu procesa uzsākšanai. Vai tas ir sākts?
Ministrs atbildēja, ka materiāli nodoti Tieslietu ministrijai (TM) un pieprasījums procesa uzsākšanai iesniegts tiesā. TM norādījusi, ka uzvarēt šajā lietā ir mazas izredzes, taču zemkopības ministrs jau radis atbalstu Īrijā, tāpēc viņam esot optimistisks skats uz šo jautājumu.
Maijā Roze uzsvēra, ka viena no galvenajām šā brīža prioritātēm ir sarunās ar citām ES dalībvalstīm un EK panākt tiešmaksājumu izlīdzināšanu, lai Latvijas lauksaimnieki būtu līdzvērtīgi citu dalībvalstu vidū. “Ziņas” vēlējās noskaidrot, kā sokas šajā jomā. Ministrs vien uzsvēra, ka jāpanāk citu valstu ieinteresētība. Viņam esot stingra pārliecība, ka reforma būs.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) priekšnieka pienākumus pēc iepriekšējās direktores Irinas Pilveres aiziešanas jau septiņus mēnešus pilda pagaidu izpildītājs Andis Rukmanis. Janvārī tika solīts rīkot konkursu uz vadītāja vietu, bet tas nav izdarīts. Uz jautājumu, vai šis amats tiek taupīts politiskiem mērķiem, Roze atbildēja, ka ir apmierināts ar A.Rukmaņa darbu, bet, “kamēr vienai vai otrai personai neredz pilnīgu MK atbalstu, tikmēr situācija nemainīsies”. Viņš arī uzsvēra, ka LAD direktors nedrīkst būt politiski ieinteresēta persona.
Un vēl – ministrijas kuluāros runā, ka nākotnē ZM varētu pārcelt uz Jelgavu, jo no mūsu pilsētas ministrijā strādājot teju trešā daļa ierēdņu. Uz šo domu M.Roze “Ziņām” noteica īsi: “Jā, tādas runas ir dzirdētas.
