Ilgi lolots un gaidīts pienāca 28. oktobra koncerts, veltīts skolas 85 gadu jubilejai.
Ilgi lolots un gaidīts pienāca 28. oktobra koncerts, veltīts skolas 85 gadu jubilejai, ar pašreizējo audzēkņu un absolventu priekšnesumiem, ar skatu skolas vēsturē un Kultūras ministrijas, Valsts kultūrizglītības centra, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Jelgavas Domes, citu Latvijas mūzikas vidusskolu un mūsu reģiona mūzikas skolu apsveikumiem.
Jelgavas Kultūras centrā jubilejas koncerts ilga četras stundas, to vadīja Maruta Bērziņa un Ivars Krauze. Uzstājās tie, kas pamazām gūst vai jau guvuši vārdu mūzikas pasaulē. Sarīkojuma ievadā kā vēstījums skanēja Jēkaba Mediņa “Leģenda”, gluži kā skolas himna Jelgavas kamerorķestra un diriģenta Aigara Meri sniegumā – lielās līnijās veidota, ar spraigāku, pulsējošāku elpu, nekā ierasts dzirdēt. Šīsvasaras studijas Vīnē atraisījušas Maijas Kārkliņas (IV kurss, pedagoģe Silvija Audre) priekšnesumu, tas kļuvis detaļās smalkāks, izgaismojot katru Sergeja Rahmaņinova prelūdiju savdabīgi sarežģītās faktūras slāni. Publicistisks asums mijās ar lirisku lūgšanu Gaspara Kasado prelūdijā fantāzijā čellam solo, ko spēlēja Sofiko Tvauri (III kurss, pedagoģe Irina Titarenko).
Dziļi saviļņojošs bija Franča Šūberta Ekspromta priekšnesums I kursa audzēknes Sintijas Šteikopfas (pedagoģe Meldra Krūmiņa) lasījumā, kas apvienots arī ar skolas vēstures lappusēm diaprojekcijā. Ideja laba, bet tehnika “niķojās”, un nesinhrons iznāca arī programmas vadītāju teiktais. Labi, ka vairākums zālē sēdošo zināja, kas ir kas.
Absolventu daļu iesāka elegantais, smalki pulētais, muzikāli mazliet saldinātais J.V.Talivodas Rondo fagotistes Lindas Eizenbergas sniegumā (pie klavierēm S.Audre). Vērienīgs, iespaidīgs bija grāfa ārijas izpildījums (no V.A.Mocarta operas “Figaro kāzas”), ko sniedza Alvils Cedriņš un Natālija Prihodčenko (klavieres). Romantisks sentiments, sirsnīgums apvienojumā ar virtuozitāti priecēja F.Mendelsona Koncertā divām klarnetēm un orķestrim (Alvils un Edmunds Altmaņi), liecinot par Mendelsona mūzikas tradīciju spēku mūsu pilsētā, abu klarnetistu spožo meistarību, tā pierādot, ka Jelgava patiešām ir kā pūšaminstrumentu spēles šūpulis. J.S.Baha Koncerts obojai un kamerorķestrim (jo īpaši trešā daļa – atturīgi galanta, pat aristokrātiska) bija Normunda Šnē (oboja) sveiciens savai skolai jubilejā. Tiesa, kamerorķestrim šajā koncertā pamatīga slodze, un acīmredzot nelielais mēģinājumu skaits liedza veidot kompaktāku skanējumu. Asprātīgu, folkloristisku sveicienu sniedza ansamblis “Rūta” (vadītāja Biruta Deruma). Smaidu raisoša bija Bēthovena Adagio no stīgu kvarteta (A.Golubeva-Krūmiņa, L.Treide, G.Šķipars, N.Kaspere). Tēmu parodējums bija jau Vīnes klasiķu laikā, taču no izpildītājiem tas prasa īpašu koncentrēšanos. Svētku noskaņā labi iederējās Jelgavas Mūzikas vidusskolas jauktā kora priekšnesums ar J.Kosmas “Rudens lapas” un J.Vītola “Mīlestības dziesmas” atskaņojumu (vadītāja Mārīte Jonkus). Lirisku akcentu ar Š.Guno Margaretas rotaslietu ārijas (“Fausts”) atskaņojumu sniedza Evija Lagzdiņa (soprāns) un ansamblis “Anima” (G.Žīģele, D.Cimermanis, A.Dumpe, M.Treijs). Izklaidējoši atraktīva nots bija Jelgavas bigbenda (vadītājs Raitis Ašmanis) spēle. Bet sarīkojuma beigu akords – gluži kā epilogs – Jelgavas Mūzikas vidusskolas himna Imanta Kalniņa “Dziesma, ar ko tu sācies”, ko uz skatuves dziedāja skolas pedagogi, zālē – viesi un koncerta atbalstītāji. Trīs iedegtās sveces par pagātni, tagadni un nākotni liek cerēt, ka skolai ejams nopietns, veiksmes vadīts ceļš.
