Visi 24 konkursantu lauki, pēc speciālistu vērtējuma, bijuši vienlīdz labi. Tāpēc nolemts, ka desmit finālisti tiks izvirzīti nevis pēc otrās jeb lauku apskates kārtas, kā tas bija sākotnēji paredzēts, bet gan pēc kulšanas, reālo ražas rādītāju apzināšanas un visas iegūtās informācijas analīzes.
Lai apskatītu un novērtētu sējumus, agronomu komanda devās pie katra saimnieka. Šogad pirmoreiz organizētā konkursa «Zelta rapsis» rīkotāji – kooperatīvs «Latraps» – atzīst, ka rapšu raža ir ļoti augsta – labākajos laukos ap piecām un pat sešām tonnām no hektāra. «Ņemot vērā kulšanai labvēlīgos laika apstākļus, process raiti virzās uz priekšu. Konkursa komisija katru dienu brauc no saimnieka pie saimnieka, lai klātienē izvērtētu rapšu laukus,» saka «Latraps» pārstāve Evita Kairiša. Ņemot ražas kontrolparaugus, nosaka ražību un kvalitātes rādītājus un novērtē slimību un kaitēkļu postījumus.Noslēdzoties konkursa trešajai kārtai, tiks noskaidrots augstākās ražas ieguvējs, taču galvenais konkursa uzdevums ir uzzināt ekonomiski efektīvākās ražas audzēšanas tehnoloģiju. Tādēļ nākamais solis būs, aicinot talkā LLU Ekonomikas fakultātes speciālistus un veicot ekonomiskos aprēķinus, nokļūt līdz konkursa finālam un nominēt uzvarētājus.
