Peldēšanai Jelgavā ir senas un spēcīgas tradīcijas.
Peldēšanai Jelgavā ir senas un spēcīgas tradīcijas – to apstiprina gan pirmskara, gan vēlāko laiku avīžraksti, gan daudzās ar šo sportu saistīto jelgavnieku atmiņas un rezultātu dokumenti, kurus apkopo ilggadējais vieglatlētikas treneris un sporta darba veterāns Aleksandrs Balss. Krājums grāmatas veidā nāks klajā decembrī, bet pašlaik vēl ikviens pilsētas peldēšanas sporta vēstures tiešs vai netiešs līdzdalībnieks aicināts atsaukties, lai izdevums būtu pēc iespējas pilnīgāks un precīzāks.
2004. gadā ar pilsētas Domes, Sporta servisa centra un trenera bijušā audzēkņa Inta Kalniņa atbalstu iznāca A.Balsa sagatavots izdevums “Vieglatlētika Jelgavas novadā”. Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas direktore Zelma Ozoliņa pēc tam izteikusi priekšlikumu līdzīgu krājumu veidot par peldēšanu, un, atkal saņēmis visu iepriekš minēto atbalstītāju akceptu, A.Balss 2005. gada rudenī ķēries pie materiālu vākšanas.
Procesā izmantotos izziņas avotus autors nosacīti dala trīs grupās: preses izdevumi, kas īpaši svarīgi ziņām par pirmskara periodu; peldēšanas skolas pašreizējo un bijušo treneru stāsti līdz ar “lietiskajiem pierādījumiem” sacensību protokolu, diplomu un fotogrāfiju veidā; Jelgavas bijušo peldētāju un viņu ģimenes locekļu atmiņas, kas ir jo īpaši interesantas un vēsturiski svarīgas.
“Varbūt tepat pilsētā, rajonā vai citā aizsniedzamā tālumā dzīvo veco peldētāju radinieki, kas saglabājuši rakstiskas liecības vai fotodokumentus par savu sportisko tuvinieku gaitām,” cerot uz atsaucību un veiksmi, A.Balss nosauc pirmskara izdevumos saistībā ar peldēšanas sacensībām lasītos uzvārdus (vārda pirmie burti diemžēl tālaika presē reti kur lietoti): Latvijas meistari brāļi Veinbaumi, brāļi Ramiņi, brāļi Šīni, Ukše, Pīle, Jakimovičs, Dombrovskis, Viļumsons, Slavskis, Tresters, arī dāma uzvārdā Treivarte, daiļlēkšanas čempions Hartmanis… A.Balss uzsver, ka pirmskara gados Jelgavas peldētāji bija vadošie Latvijā. Balama peldētavā, kas atradusies Lielupē aiz pils, notikušas valsts meistarsacīkstes un pat starptautiskas sacensības ar igauņu, lietuviešu, vāciešu un somu piedalīšanos. Peldēšanas sporta tradīcijas turpinājušās arī vēlāk – pirmajos pēckara gados celiņi ierīkoti Driksā (tagadējā DET teritorijā), sacensībām izmantots arī kanāliņš starp Driksu un Lielupi. Līdz 1967. gadā atklāts LLA Sporta nama peldbaseins. “Par laiku, kopš sāka darboties baseins, ziņas ir vispilnīgākās, bet par iepriekšējo vēl daudz ko būtu interesanti uzzināt un pastāstīt nākamajām paaudzēm. Tāpēc būšu pateicīgs par katru atsaukšanos,” teic datu un stāstu vācējs, kuram var piezvanīt pa tālruni 3021845 vai 6977725.
