Krākšana, nenoliedzami, ir problēma.
Krākšana, nenoliedzami, ir problēma. Ne visos gadījumos tā ir nopietnas slimības simptoms, tomēr, ja periodiski miegā apstājas elpošanas kustības, vajadzētu noskaidrot tā iemeslu un precizēt, vai samazinātā gaisa pieplūde plaušās jau nav radījusi citus traucējumus organismā.
Noteikti katram radu vai paziņu lokā ir cilvēks, kurš miegā krāc. Pašam gan tas nemēdz būt apgrūtinājums, bet apkārtējiem un blakusgulētājam – gan!
Pamostas, cīnoties pēc gaisa
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūtā krākšanai veltītajā preses konferencē pieredzē dalījās RSU Stomatoloģijas institūta Anestezioloģijas nodaļas un Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža un Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļas vadītājs, mutes, sejas, žokļu un plastikas ķirurgs profesors Andrejs Skaģers.
“Muskulatūras tonuss miegā samazinās, tā atslābst,” skaidro J.Svaža, “un, kad sasniedz noteiktu līmeni, ātrāk ievilkta gaisa plūsma plaušās izraisa bronhu sakļaušanos. Gulētājs gan it kā veic elpošanas kustības, krūškurvis cilājas, bet gaiss plaušās nenonāk pietiekami, līdz, cīnoties pēc tā, viņš pamostas.”
Šādā “caurā miegā” sirds strādā pastiprināti, jo tai jākompensē skābekļa trūkums. Ilgstošs nepietiekams tā daudzums, sirds pastiprinātā slodze miegā var izraisīt dažādas sirds slimības, no kurām izplatītākās ir paaugstināts asinsspiediens, kas savukārt var veicināt miokarda infarkta rašanos, biežāk novēro arī dažādus sirds ritma traucējumus.
“Ja lieto alkoholu,” dakteris skaidro, “muskulatūra guļot atslābst vēl vairāk, un gulētājs vairāk krāc. Nāve miegā nav ļoti reta parādība.”
Krācējs bieži vien nejūtas pietiekami izgulējies. Naktī viņš var mosties desmitām reižu vai tikt atsviests seklākā miega stadijā. Dienā viņš cieš no miegainības.
Ārzemēs šim jautājumam jau labu laiku pievērš lielāku uzmanību, jo, ja šāds neizgulējies cilvēks strādā, piemēram, par autovadītāju, līdz nelaimei, aizsnaužoties pie stūres, var nebūt tālu.
Ne vienmēr var ārstēt
Kā ārstēt krācējus? Metodes ir dažādas. Profesors A.Skaģers iepazīstināja ar ķirurģiskās ārstēšanas iespējām. Tās ir visai dažādas, sākot no uvuloplastikas un beidzot ar žokļu bīdīšanu uz priekšu. Profesors piemetināja, ka nereti krācēji, mājinieku iespaidoti, atnāk uz konsultāciju, bet viņus nobaida piedāvātās iespējas, tomēr diagnosticēt krākšanas iemeslu un to, cik nopietni tas ietekmē veselību, vajadzētu jebkurā gadījumā.
Polisomnogrāfija ir metode, kuru izmanto miega laboratorijā, kad nosaka, kas ar pacientu notiek naktī. Viņam pieslēdz dažādus vadus un vadiņus, un, izanalizējot uz datora ekrāna iegūtās līknes, var noteikt elpošanas biežumu, tās apstāšanās epizodes, skābekļa koncentrāciju asinīs un virkni citu parametru, pat to, uz kuriem sāniem gulēts.
Miega problēmām valstī pagaidām nav pievērsta vajadzīgā uzmanība, uzskata konferences organizatori, tādēļ tikai smagākajos gadījumos pacientam finansējums nav jāsedz no savas kabatas. Jācer, ka stāvoklis uzlabosies, jo, pēc statistikas, krākšanas problēma ir ap diviem procentiem Latvijā dzīvojošu sieviešu un četriem procentiem vīriešu. Tas ir varens koris, kas var pamodināt veselības aprūpes finansētājus.
