Atliek vien novēlēt būt tikpat dzīvīgai un vērtīgai arī līdz gada beigām, pagājušās sezonas pavasara cēlienu vizuālās mākslas dzīvē vērtē eksperti.
Atliek vien novēlēt būt tikpat dzīvīgai un vērtīgai arī līdz gada beigām, pagājušās sezonas pavasara cēlienu vizuālās mākslas dzīvē vērtē eksperti
“Mākslas dzīve bijusi tik intensīva un ar nozīmīgām mākslinieciskām kvalitātēm, ka apjūc un neziņā veries garajā sarakstā,” mākslas zinātnieks Māris Brancis atzīst, ka papildus TOP 3 būtu izceļami daudzi spilgti notikumi – kā Vitas Mercas un Edvarda Grūbes gleznu izstādes, Jelgavas Mākslas skolas audzēkņu veidotā ekspozīcija par baroku, gleznotājas Ludmilas Grīnbergas un keramiķes Ilzes Emses-Grīnbergas personālizstādes Rīgā, kā arī vēl apskatāmais Jelgavas mākslinieku veltījums pils jubilejai.
Viedokli, ka norises bijušas īpaši intensīvas, interesantas un intriģējošas, pauž arī mākslas zinātnieks Guntis Švītiņš. Viņš atzīst, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs sevi apliecinājis kā nopietnu un daudzveidīgu izstāžu vietu, un reti bagāts šis pusgads pilsētai bijis ar starptautiskām norisēm. “Notikušas arī ievērojamas Jelgavas mākslinieku aktivitātes, gan rādot savu radošo veikumu Mākslas dienu izstādē, gan starptautiskajā tēlotājmākslas simpozijā, gan tematiskajā izstādē “Jelgavas pils mākslinieku darbos”. Kā apliecinājums, ka pilsētas vadība prot novērtēt radošu personību veikumu, uztverams māksliniekam un pedagogam Uldim Rogam piešķirtais apbalvojums – Jelgavas pilsētas Goda zīme un Pateicības raksts māksliniekam, Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra dekoratoram Edvīnam Kalneniekam.”
***
Māris Brancis
1. 10. starptautiskais ledus skulptūru festivāls. Tiesa gan, laiks tam nebija labvēlīgs, un gausāks jelgavnieks nepaspēja ātri kūstošos darbus apskatīt visā to krāšņumā, un tomēr šogad visi veidojumi apbūra ar savu māksliniecisko spēku, ar tēmas risinājuma daudzveidību un ledus iespēju izmantojumu. Atcerēsimies, bijušas reizes, kad atsevišķs autors, kā varēja likties, tikai spēlējās vai izcēlās ar lētu oriģinalitāti. Acīmredzot liela nozīme ir gan fantāziju rosinošai tēmai, gan veiksmīgai dalībnieku atlasei.
2. Otrā vieta būtu jādala starp mūsu pilsētas mākslinieku Pavasara izstādi un Edvīna Kalnenieka sarīkoto pasteļu skati.
Pavasara izstāde izcēlās ar augstu māksliniecisko līmeni, tehniku un mākslas veidu dažādību. Kā likās, ikviens no mūsējiem bija sasprindzinājies un devis labāko, ko šobrīd spēj. Vājāku darbu tikpat kā nebija – acīmredzot mums jābūt pietiekami kritiskiem, un neveiksmes vai nekvalitatīvi eksperimenti nav šādu kopizstāžu vieta.
Tik augstas raudzes pasteļu izstāde, kāda joprojām aplūkojama muzejā, ne Latvijā, ne vēl jo vairāk Jelgavā nebija skatīta vairākus gadu desmitus. Te liela nozīme bijusi augstajiem kritērijiem, kādus izvirzījis Edvīns Kalnenieks, pats būdams šīs glezniecības tehnikas izcils meistars.
3. Jelgavas pils jubilejai veltītais starptautiskais tēlotājas mākslas simpozijs, kāds mūsu pilsētā notika pirmo reizi. Protams, ne vienmēr šādos plenēros top paši labākie darbi, tomēr būtiskāka ir kopā būšana, kontaktu paplašināšanās un – lai cik tas banāli izklausītos – draudzība. Bet jāteic, ka šoreiz simpozijs izdevās arī tādēļ, ka mūsu pilsētas muzeja krājumi papildināsies ar vairākiem izciliem darbiem, kādus radījusi, piemēram, Edita Zarekiene no Šauļiem vai Staņislavs Ostaševskis no Polijas.
***
Guntis Švītiņš
1. Kompaktdiska “Jelgava: arhitektūras un mākslas virtuālā rekonstrukcija” realizācija. Nozīmīgs Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta, kā arī daudzu citu institūciju Latvijā un ārzemēs veiksmīgas sadarbības rezultāts. Kompaktdiskā ietvertā informācija ir plaši izmantojama gan mākslas un kultūras lauka speciālistiem, gan pedagogiem, studentiem un, protams, arī Jelgavas viesiem.
2. Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālē rīkotās izstādes. Manuprāt, nevar akcentēt vienu izstādi kā labāko vai īpašu, jo katrai mākslas skatei bijis savs raksturs, savs informācijas blīvums, bet visām ir vairākas kopīgas iezīmes. Tās tikušas profesionāli iekārtotas ar pārdomātu eksponēšanas sistēmu, kas skatītājam mākslas darbus atsevišķi un kopā ļauj baudīt brīvi un pilnvērtīgi.
3. Tēlotājmākslas simpozijs “Jelgavas pilij 270”, kas skaidri iezīmēja mums tik pierastās ēkas un apkārtnes savdabību. Interesanti, ka ne vien viesmākslinieku radītie darbi varēja pārsteigt ar savu neparasto skatījumu, perspektīvu, noskaņu, tehnisko izpildījumu. Jelgavniece Inita Vilks pili uzbūrusi sievišķīgi romantiskās sajūtās ar savvaļas vai sapņu zirgu pulku. Simpozija noslēguma darbu nelielā izstāde pilsētas kultūras namā bija tik daiļrunīga un interesanta, ka, manuprāt, šādai mākslinieku kopā strādāšanai vajadzētu turpināties.
Neliela piebilde. 2. starptautiskā smilšu skulptūru festivāla “Summer signs 2008” saistībā. Interesants pasākums, interesanti mākslinieki un darba rezultāts, vienīgi mani mulsina festivāla vietas izvēle. Iespējams, organizatoriem bija sava motivācija vai koncepcija, bet to es nezinu. Parasti starptautiskie smilšu skulptūru festivāli tiek organizēti upju, ezeru, jūru, okeānu liedagos, pludmalēs. Tā ir pamatota un saistīta gan ar tehniskajiem paņēmieniem veidošanas gaitā, gan ar skulptūras vērošanu/baudīšanu, kad tā ir pabeigta. Dabas fons – koki, kalni, ūdens klaids – papildina skulptūras emocionālo vērtību un rada papildu pozitīvu noskaņu. Turpretī visai primitīvu un noplukušu ēku fons veido sajūtu, ka atrodamies kādā būvlaukumā vai līdzīgā vidē. Pagājušā gada festivāla vietas izvēle bija ideāla, protams, no mana – skatītāja – viedokļa.
