Mūsu pilsētā dzimusi, dzīvojusi, izglītību ieguvusi ne viena vien izcila Latvijas un citzemju personība.
Mūsu pilsētā dzimusi, dzīvojusi, izglītību ieguvusi ne viena vien izcila Latvijas un citzemju personība. Šeit dzimtas saknes var rast dažādu tautību pārstāvji. Iespējams, arī nesen vizītē bijušais Krievijas pareizticīgo galva Aleksijs II.
Kā liecina patriarha intervijas Krievijas presei, 1919. gadā Igaunijas brīvvalstī Tallinā dzimušais Aleksijs II (laicīgajā dzīvē Ridigers) cēlies no vācu cilmes krievu militārpersonu dzimtas.
19. gadsimta Krievijas militārpersonu vidū Ridigeru vārds saistās ar 1783. gadā Jelgavā Johana Vilhelma un Elizabetes Ridigeru laulībā dzimušā Fridriha Aleksandra (Krievijas vēsturē Fjodors Vasiļjevičs) vārdu. No 1799. gada viņš dienē Krievijas armijā, no 1812. gada ģenerālmajors, par kaujas nopelniem 1804. – 1813. gada karos apbalvots ar IV un III pakāpes Sv.Georga ordeni. 1849. gadā cīnījies pret Ungārijas revolūciju, no 1831. gada ģenerāladjutants, vēlāk Valsts domes loceklis, 1847. gadā iecelts grāfa kārtā, miris 1856. gadā Karlsbādē.
Viņa ģimenē bērnu nav bijis, tāpēc grāfa titulu novēlējis brāļa dēlam Johanam Fridriham (Fjodoram Germanovičam), kuram bijuši vairāki brāļi, viens – Krievijas armijas pulkvedis Pauls fon Ridigers. Viņa ģimenē 1874. gadā dzimis savulaik Mītavas ģimnāzijā skolotais Vilhelms Ridigers (1874 – 1960), jurists, pirmskara Latvijas baltvācu sabiedrības personība.
Acīmredzot patriarha dzimta cēlusies no cita brāļa atvasēm, jo Krievijas 19. gadsimta virsniecībā atrodami vairāki virsnieki Ridigeri. Pareizo atbildi var dot tikai Krievijas militārā arhīva kartotēka un vēstures arhīvos atrodamais impērijas 19. gadsimta otrās puses virsniecības saraksts.
Jāpiebilst, ka V.Ridigers 1899. gadā Jelgavā apprecējis Leonoru Šīmani (pazīstamā pirmās brīvvalsts eiropolitiķa, Saeimas deputāta Paula Šīmaņa māsu). Šīmaņu dzimta piederējusi tā saucamajai kalvīnistu (reformātu) draudzei. Iespējams, arī Ridigeru dzimta Jelgavā bijusi tai piederīga, bet vēlāk Krievijas armijā dienējošie, lai veicinātu militāro karjeru, pārgājuši pareizticībā (par to liecina vārdu un tēva vārdu krieviskojums).
Ridigeri Mītavā acīmredzot ienākuši no prūšu zemes Kēnigsbergas, ko galvenokārt apdzīvojuši no dažādiem Latvijas novadiem ieceļojošie kolonisti. Jāpiebilst, ka Krievijas patriarhs Aleksijs II valsts plašsaziņas līdzekļos (vismaz laicīgajos) par savu izcelsmi nav izteicies.