Latvijas Mazo darba devēju un amatniecības konfederācija ir neapmierināta ar valdības pasīvo rīcību, lai apturētu ražošanas apjomu katastrofālo kritumu.
Latvijas Mazo darba devēju un amatniecības konfederācija (MDDK) ir neapmierināta ar valdības pasīvo rīcību, lai apturētu ražošanas apjomu katastrofālo kritumu. Atgādināsim, ka gada laikā ražošanas apjoms ādas izstrādājumu izgatavošanā krities par 43 procentiem, mēbeļu ražošanā – par 22 procentiem, gumijas un plastmasu ražošanā – par 21 procentu, metālu ražošanā – par 16 procentiem, apģērbu ražošanā – par 12 procentiem. Kopējo situāciju kaut cik glābj tikai otrreizējo izejvielu pārstrāde (pieaugums par 33 procentiem). Tas viss notur kopējo kritumu piecu procentu ietvaros.
Mūs visvairāk satrauc bezdarbība darba izmaksu samazināšanā. Uzskatām, ka tas patlaban ir galvenais rūpnieciskās ražošanas apjomu krituma iemesls.
Jau pagājušajā gadā Ekonomikas ministrijas veidotā nodokļu politikas darba grupa vienojās, ka samazināmi ar darba algu saistītie nodokļi, vienlaikus palielinot ar kapitālu saistītos nodokļus. Diemžēl gada laikā valdība šajā jomā spējusi tikai samazināt darba devēju apmaksāto darbinieku slimības laiku no 14 līdz 11 dienām. Vienlaikus valdība nav spējusi pieņemt koncepciju par tālākām izmaiņām slimības naudas apmaksas finansēšanā.
Nekas nav darīts, lai palielinātu neapliekamo minimumu. Pašlaik tas (80 latu) ir daudz mazāks gan par minimālo algu (160 latu, uz rokas – 140), gan par iztikas minimumu (160 latu). Vienlaikus Finanšu ministrija atsakās iesaistīt sarunās par neapliekamā minimuma palielināšanu MDDK, kas pārstāv 200 tūkstošu strādājošo darba devējus Latvijā. Pat plāni par neapliekamā minimuma izmaiņām tiek slēpti no sabiedrības.
Tajā pašā laikā valdība nespēj būtiski samazināt no nodokļiem uzturamo darbinieku (valsts pārvaldē strādājošo) skaitu. Pēdējo piecu gadu laikā tas pat audzis par desmit procentiem. Laikā, kad iedzīvotāju skaits valstī samazinās (piecos gados par trīs procentiem), strādājošo skaits arī izglītības, veselības un sociālās aprūpes jomā (neņemot vērā nevalstisko sektoru, kā, piemēram, Pestīšanas armiju, Sarkano Krustu, baznīcu draudzes) audzis par desmit procentiem. Tādējādi kopumā šajā jomā un valsts pārvaldē strādā 288 tūkstoši. Turklāt daļai tiek maksāts nesamērīgs atalgojums. Tā, piemēram, no “blēžu nodevas”, ko maksā uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas par katru strādājošo, tiek uzturēta vesela administratoru “kasta”, kurai par trīs vēstuļu uzrakstīšanu nedēļā tiek aprēķināts atalgojums 800 latu apmērā (skatīt administratīvo tiesu lēmumus maksātnespēju lietās pret likvidējamajiem uzņēmumiem).
Aicinām Ekonomikas ministriju un it sevišķi tās kontrolējamo Mazo un vidējo uzņēmumu padomi aizstāvēt uzņēmēju intereses un panākt pozitīvas izmaiņas rūpniecībā.
