Ik gadu ap šo laiku aktivizējas ne vien skolu beidzēji, bet arī praida atbalstītāji, noliedzēji un viņiem līdzīgie klaigātāji.
Ik gadu ap šo laiku aktivizējas ne vien skolu beidzēji, bet arī praida atbalstītāji, noliedzēji un viņiem līdzīgie klaigātāji.
Pie pēdējiem droši pieskaitāms arī kardināls Jānis Pujats, kurš šogad īsi pirms seksuālo minoritāšu gājiena ar visai radikāliem izteicieniem pamanījies notašķīt savu uzsvārci ar homofobijas izkārnījumiem. Vai nu cienīgtēvs, iznācis no tumšās celles, paguvis apžilbt no varavīksnes krāsu gammas, vai arī baznīcas vīnam bijusi piejaukta kāda apziņu aptumšojoša viela, taču Pujata un 26 katoļu baznīcas draudžu prāvestu parakstītajā premjeram, iekšlietu ministram un galvaspilsētas domei adresētajā vēstulē pamanāms ne viens vien brīnums.
Kardināls cenšas arī ielauzīties juridisko normu interpretēšanas ābecē un gluži kā zibeņus šķiļ apgalvojumus, ka praids ir nelikumīgs, tajā pašā laikā neminot nevienu likumu, kur tas noteikts. Vai garīdzniekam prātā vēl būtu aizķērušies tie laiki, kad čekas pagrabi bija potenciāls drauds ne vien potenciālajiem praidā gājējiem, bet arī melnsvārčiem?
Pujata skatījumā minoritātei esot jāpieskaita tie cilvēki, kuri no vairākuma atšķiras pēc tautības, valodas, rases un citām “neitrālām” pazīmēm, bet krastmalas parādē iziešot kaut kādi dzērājiem un narkomāniem pielīdzināmi subjekti, kas sagraus visu jaunās paaudzes tikumības templi! Ja jau tik liels satraukums par skolasbērnu tiklumu, varbūt vietā arī raisīt diskusiju, piemēram, par sabiedrības “krējuma” un ekrāna fikciju propagandēto faktisko poligāmiju visās tās izpausmēs, nepilngadīgajiem, kas galvaspilsētas centrā naktīs dāļā intīmklubu reklāmas, vai pedofiliem priesteru rindās, kas pašu kardinālu nostāda visai duālā situācijā?
Galu galā – kādēļ atkal un atkal, gadu no gada no jauna ap praidu tiek sacelta tik nenormāla ažiotāža? Nebūtu visu šo pujatu, šmitu, ludviku, biržu, veidemaņu un viņiem līdzīgo skaļās brēkāšanas un ālēšanās, nevajadzētu ne bruņotu policistu armādu, ne restu mikroautobusu logu priekšā. Aktīvie, pasīvie un viņu domubiedri, kas vien to vēlas, sanāktu, pačupotos un izklīstu, kā tas notiek lielā daļā pasaules valstu. Un tās galu galā ir viņu tiesības – neatskaitīties par savā guļamistabā notiekošo un atrasties sabiedrībā, ko paši uzskata par sev piemērotu, ciktāl netiek pārkāpts likums.
Latvijā diemžēl ir citādi – tiek apzināti kaitēta atmosfēra, izraisot nevajadzīgas konfrontācijas, ko veicina arī saujiņa no kanceles nokritušu baznīcēnu. Katrā ziņā ar savu nikno rūcienu Pujats, kura ikdienā vienam no pamatuzdevumiem pēc idejas it kā jābūt samierināšanai un iecietības veicināšanai, ir pamatīgi diskreditējis gan baznīcu, gan sevi, nolaižoties līdz prasta “sūdu metēja” līmenim. Lai arī pats to, nav šaubu, vēlētos vismazāk.
