Kad suns pieradis pie jaunā saimnieka, to jāsāk audzināt un mācīt.
Ikviens, iegādājoties mazu kucēnu, domā, ka izaudzinās gudru un drosmīgu kompanjonu un uzticamu mājas sargu, dresēs viņu, noteikti apmeklēs «suņu skolu». Speciālisti uzsver, ka suņa skološana sākas ar dienu, kad viņš ierodas jaunajās mājās, un lielākā kļūda, ko saimnieki nereti pieļauj, ir atlikt apmācību uz vēlāku laiku.Likumdošanā noteikts, ka suņu audzētāji kucēnus drīkst atdot ne jaunākus par divu mēnešu vecumu, jo līdz šim laikam dzīvnieka attīstībai un veselībai ir svarīgi atrasties kopā ar māti. Turklāt līdz divu mēnešu vecumam suņuks kontaktā ar māti un saviem brāļiem un māsām iegūst nepieciešamās pamatiemaņas, savukārt godprātīgi audzētāji kucēnus potē. Kā skaidro kinologs Arturs Sergejevs, kolīdz suns pieradis pie jaunā saimnieka (tas parasti notiek pāris dienu laikā) dzīvnieks jāpieradina pie regulārām pastaigām. Pastaigā – pamazām un bez piespiešanasDodoties laukā, jāievēro, ka kucēns vēl nav pietiekami fiziski attīstījies, arī viņa nervu sistēma nav nobriedusi, līdz ar to ilgstošas pastaigas var būt pat kaitīgas un bīstamas. «Jāņem vērā, ka tās ir noderīgas ne tikai kucēna fiziskajai un garīgajai attīstībai. To laikā dzīvnieks iegūst dzīves pieredzi, pierod pie apkārtējās vides un iemācās pareizi reaģēt uz apkārtējiem, dažreiz pat spēcīgiem ārējiem kairinājumiem – svešiem cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, transporta līdzekļiem,» skaidro kinologs. Galvenais – viss jādara pamazām un bez piespiešanas. Vislabāk, ja jau pirmajās pastaigās jaunais saimnieks dosies ar kucēnu, kurš pamazām pieradināts pie kaklasiksnas un pavadas. Pastaigas laikā noteikti jāapstājas, lai kucēns varētu iepazīties ar priekšmetiem, par ko viņš ieinteresējies. Tieši pirmajās pastaigās jauno suni var pieradināt nebaidīties no tam svešiem un sākotnēji biedējošiem priekšmetiem. Katru reizi, kad redzat dzīvnieku nobijušos no kādas lietas, nedaudz paspēlējieties, iedodiet gardumu un ar iedrošinošiem vārdiem pievediet pie priekšmeta no jauna, lai tas pārliecinātos, ka briesmas nedraud. Atcerieties – nedariet to ar varu, kā arī izbijušos kucēnu tūlīt neceliet uz rokām un nesāciet žēlot: «Ak tu mans nabadziņš, kā tevi nobiedēja.» Šādi jūs ieradināsiet kucēnu katru reizi meklēt aizstāvību pie saimnieka, un ar laiku tas sunim iestrādāsies kā reflektora darbība.Pirmajās reizēs, kad ejat laukā, kucēnu no pavadas atlaidiet tikai vietās, kur esat pārliecināti, ka tam nedraudēs briesmas. Tas palīdzēs izstrādāt suņukā iniciatīvu, iepazīstoties ar priekšmetiem un smaržām, tos atšķirt, kā arī nebaidīties un pareizi izturēties pret dažādiem kairinātājiem. Vienlaikus tomēr vērojiet, vai nav gaidāma apkārtējās vides maiņa, kas varētu dzīvnieku pārāk pārsteigt vai nobiedēt, piemēram, spēja automašīnas vai daudzu cilvēku parādīšanās. Šādā gadījumā uzreiz piesprādzējiet pavadiņu, jo, sajutis briesmas, kucēns var mesties bēgt. Pastaigas laikā vērojiet, vai tā nesāk dzīvnieku nogurdināt. Ja kucēns kļūst apātisks pret apkārtni, vislabāk doties mājās. Pirmās komandasŅemiet vērā, ka jau līdz 2,5 – 3 mēnešu vecumam kucēnā viegli izstrādājas pozitīvas iemaņas, piemēram, izpildīt komandas «šurp» un «staigā, brīvi». Vienlaikus jāatceras, ka šajā vecumā grūti apmācīt kucēnu bremzējošām darbībām. Vislabāk, ja nevēlamo pārtrauksiet nevis viņu raustot aiz pavadas, bet gan pievēršot uzmanību kādam citam priekšmetam vai darbībai, piemēram, sākot rotaļu. Nevēlamu darbību var pārtraukt, arī pasaucot kucēnu un parādot gardumu. Vienlaikus dodiet komandu «šurp». Kad kucēns pieskrējis pie saimnieka, ar viņu vispirms jāpaspēlējas un tikai pēc tam jāiedod gardums. Tā jārīkojas, lai neizveidotos reflekss, ka viņu apbalvo par nevēlamām lietām. Galvenais atcerēties, ka divu trīs mēnešu vecumā kucēnus vēl nedrīkst fiziski sodīt. Tas var dzīvniekā izstrādāt bailes no saimnieka par jebkuru, arī pareizi veiktu, darbību. Izņēmuma gadījumā, ja vairākkārt mēģinājumi novērst uzmanību nav līdzējuši, ar mazu zariņu viegli uzsitiet pa muguru, vienlaicīgi dodot komandu «fu». Atcerieties, ka jāaudzina jebkuras šķirnes vai bezšķirnes suns, tostarp augumā nelielie.
Padomi jaunajam kucēna saimniekam
Pastaigās dodieties, kad kucēns jau pieradis pie kaklasiksnas un pavadasPastaigājieties vietās, kur suņuks nevar nobīties no cilvēkiem, automašīnām, dzīvniekiem, kas tuvojas pēkšņiJa kucēns nobijies, neņemiet viņu uzreiz rokās un nežēlojietUzslavējiet katru reizi un iedodiet gardumu, kad dzīvnieciņš izrādījis iniciatīvu, iepazīstoties ar priekšmetu, kas viņu nobiedējisJa kucēns kļuvis apātisks pret apkārtni, vediet viņu mājāsJāaudzina ikviens suns
