Kultūras ministrijas darbs likumdošanā gada laikā bijis ļoti ražīgs, tādēļ 25. augustā Kultūras ministrijā tika rīkota preses konference par pieņemtajiem un sagatavotajiem likumiem, kas ir šīs nozares kompetencē.
Kultūras ministrijas darbs likumdošanā gada laikā bijis ļoti ražīgs, tādēļ 25. augustā Kultūras ministrijā tika rīkota preses konference par pieņemtajiem un sagatavotajiem likumiem, kas ir šīs nozares kompetencē.
Likumdošanas joma ir viena no Kultūras ministrijas darbības prioritātēm, sacīja kultūras ministre Ramona Umblija, kuras ministres amatā pavadītais laiks arī ir gadu ilgs.
Šai laikā pieņemti četri jauni likumi, reāli dzīvē realizēts pagājušajā jūnijā pieņemtais «Muzeju likums», nupat, 11. augustā, izdarīti būtiski grozījumi likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību», kā arī patlaban top pieci jauni likumi, no kuriem daži drīzumā tiks pieņemti Saeimā.
Jau radīto likumu klāstā sen gaidīts ir bijis «Bibliotēku likums», kas stājās spēkā šovasar. Beidzot ar likumu tiek noteikti bibliotēku darbības pamatprincipi, uzdevumi, tiesības, bibliotēku savstarpējās attiecības. Līdzīgi «Muzeju likumā» iestrādātajam, arī «Bibliotēku likums» paredz akreditāciju, atbilstoši nosacījumiem par to, kādai jābūt valsts atzītai bibliotēkai. Šis likums beidzot skaidri nosaka valsts un pašvaldību uzdevumus un attiecības bibliotēku darbībā.
Producentam nav autortiesību
Pārējo pieņemto likumu klāstā ir «Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums», «Kultūrkapitāla fonda likums», bet pat starptautisko attiecību uzlabošanu, šķiet, sekmējis no jauna sagatavotais un 11. augustā pieņemtais likums «Par autortiesībām un blakustiesībām».
Jāpiezīmē, ka autortiesību likuma saturs tagad vairāk saskaņots ar Eiropas likumiem, bet iepriekšējais sevī ietvēris daudz amerikānisku normu. Tajā plašāk atrunāti autortiesību aizsardzības noteikumi attiecībā uz datorprogrammām. No 50 uz 70 gadiem pagarināts autortiesību aizsardzības termiņš. Tajā iekļauti nosacījumi par nomu un patapinājumu, kas iepriekšējajā likumā bija atrunāti minimāli.
Jaunajā likumā vairs nav normas, kas paredzēja, ka arī producents ir autortiesību īpašnieks un līdz ar to var saņemt autortiesību atlīdzību. Producentam iespējamas tikai blakustiesības. Vecais autortiesību likums zaudēja spēku 14. augustā. Jaunais ir izstrādāts uz iepriekšējā bāzes, saskaņojot to ar Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām un ar Eiropas savienības direktīvām.
Drīz akreditēs muzejus
Kas attiecas uz «Muzeju likuma» izpildi, vasarā pieņemti muzeju akreditācijas noteikumi, un muzeju akreditācija valstī sāksies jau šajā rudenī. Pieņemts arī Latvijas Muzeju padomes nolikums un apstiprināta pati padome, kuras 15 locekļu sastāvā līdzās kultūras ministrei, muzeju direktoriem un amatpersonām ir arī Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase.
Grozījumi likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību» ieviesuši elastīgāku darbību un vairāk profesionāļu kompetences. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu kopumā vai izmaiņas tajā turpmāk apstiprina kultūras ministrs, nevis viss Ministru kabinets ar garām politiskām diskusijām. Priekšlikumus minētajam sarakstam iesniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Sagatavotie likumprojekti
Patlaban topošo likumu klāstā ir jau sen gaidītie un nepieciešamie «Likums par labdarību» un «Kultūras institūciju likums», kā arī «Kino likums», «Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības likums» un likums par Latvijas Nacionālo operu kā nacionālas nozīmes valsts kultūras institūciju.
«Labdarības likuma» uzdevums ir milzīgs, bet formulējums vienkāršs savā jomā beidzot ieviest kārtību. Savukārt «Kultūras institūciju likums» beidzot noteiks kultūras institūciju juridiskās formas, piemēram, kas ir valsts kultūras iestādes un valsts kultūras uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības). Likums regulēs valsts dotāciju sadales mehānismu. Tajā ievērots tas, ka ir arī pašvaldību, privātās vai sabiedriskās kultūras iestādes. Kultūras institūciju likumprojekts ir sagatavots un iesniegts tā skatīšanai 3. lasījumā, ko plānots veikt visdrīzāk Saeimas plenārsēdē 3. septembrī.
Interesanti, ka tieši «Labdarības likums» būs tas normatīvais akts, kas beidzot piešķirs juridisku nozīmi līdz šim Latvijas likumdošanā nedefinētiem jēdzieniem «labdarība», «sponsorēšana», «darbība sabiedrības labā», «mecenātisms» u.c.
