Tas, ka Aigars Reinis vairs nevada Jelgavas Sv.Annas baznīcas kori un nav dievnama muzikālās dzīves rīkotājs, nenozīmē, ka pārskatāmā nākotne, kad, kā «Ziņas» šovasar rakstīja sakarā ar viņa aiziešanu no minētajiem amatiem..
Tas, ka Aigars Reinis vairs nevada Jelgavas Sv.Annas baznīcas kori un nav dievnama muzikālās dzīves rīkotājs, nenozīmē, ka pārskatāmā nākotne, kad, kā “Ziņas” šovasar rakstīja sakarā ar viņa aiziešanu no minētajiem amatiem, viņa koncerti Jelgavā nebija paredzēti, nevarētu vismaz reizi sezonā vai pusgadā pārtrūkt. Tā tagad, nevarēdams sūdzēties par nodarbinātības trūkumu Rīgā – gan kā ērģelnieks, kordiriģents un dziedātājs, gan kā pedagogs, – pirmsziemassvētku laikā viņš tomēr nav aizmirsis arī Jelgavu un ir atsaucies Sv.Annas draudzes aicinājumam, kopā ar soprānu Ievu Ezerieti sagatavojot apcerīgās noskaņās ieturētu Adventes un Ziemassvētku mūzikas programmu, ko Sv.Annas baznīcā varēs dzirdēt šovakar pulksten 18.
Koncertu varētu saukt arī “Trīs Ziemassvētki” – stilistiskās trejādības dēļ. Būs pārstāvēta baroka un romantisma skaņu māksla, kā arī mūsdienas, ja tā varētu teikt, ar zināmu popmūzikas “piesitienu”.
Pirmajā no minētajām sadaļām būs Johana Sebastiana Baha simboliski dziļi tēlainās korāļprelūdijas, divas soprāna ārijas no Georga Frīdriha Hendeļa “Mesijas” un Antonio Vivaldi vijoļkoncerta, kam Bahs izveidojis pārlikumu ērģelēm, vidusdaļa – ar visu oriģinālam raksturīgo tehnisko krāšņumu, kas vedina ērģelnieku ļauties spēles azartam, un noskaņas melanholismu.
No romantisma komponistiem pārstāvēti būs Šarls Guno ar “Pater Noster” un Makss Rēgers – ar gaiši liriskām dziesmām, piemērotām I.Ezerietes brīvajai, nepiespiestajai dziedāšanas manierei un tai raksturīgajam augstās tesitūras īpaši spilgtajam tvērumam. Rēgera mūzika būs arī A.Reiņa ērģeļu solo sniegumā: četru korāļu interpretāciju virkne, ko vācu luterāņu baznīcā iecienītu korāļu skaņās ievadīs tādas kā nopūtas, dramatisms, varbūt pat drūmums, bet tālāk arī ārpus baznīcas labi pazīstamās melodijās “izaugs” gaišie Ziemassvētki. A.Reinis piebilst, ka ekspresīvais Rēgers šeit ir netipiski kamerāls, mierpilns un pārdomas rosinošs.
Koncerta veidotājs atzīst – pēc tā, kādas pārdomas mūzikas vēstījums varētu raisīt klausītājos, skaņdarbi iznākuši sakārtoti secībā – no debesīm uz zemi. No vispārnozīmīgā pie personīgā. No barokā paustā Dieva pasludinājuma caur romantiskām nopūtām līdz stilistiski “visdemokrātiskākajai” daļai. Tajā Kaspars Dimiters un Amanda Aizpuriete tekstos, ko vienkāršās sirsnīgās un vieglās melodijās komponējis Valts Pūce, jautā: vai Ziemassvētki ir brīvdienas, dāvanas, svecītes eglītē, vai arī… to noskaņas noslēpums ir daudz lielāks, grūtāk atrodams, vieglāk pazaudējams, vērtīgāks; vai bieži to atceramies un, ja sen neesam par to aizdomājušies, vai nu jau nav par vēlu? “Salūtiem cauri neredz vairs zvaigznes,/ Brīnumsvecītes apēda tumsu./ Ziemsvētku eņģeļi – kur gan tie ir?/ Aizņemti reklāmās,” skumji konstatē A.Aizpuriete.
