Tautas paruna vēsta, ka mazgājoties tie, kas nevīžojot kasīties.
Tautas paruna vēsta, ka mazgājoties tie, kas nevīžojot kasīties. Dzīvojot demokrātiskā sabiedrībā, būtu vēlams ļaut katram indivīdam pašam izlemt, kāds ķermeņa kopšanas veids pieņemamāks: mazgāšanās vai sevis apkasīšana. Taču reizēm nākas piedzīvot situācijas, kad šī brīvā izvēle ir liegta. Par piemēru ņemsim mūsu pilsētiņu, kur kopš jūlija dzīvokļiem ir atslēgta karstā ūdens padeve, tādējādi liedzot iespēju pasutināt miesu vannā vai vienkārši noskaloties dušā. Var jau primitīvā veidā tupstīties virs mutes bļodas, kā to gadiem ilgi spiesti darīt jelgavnieki, kuriem liktenis lēmis mūžu pavadīt nelabiekārtotos mitekļos, taču sabiedrībai, kas teju teju iesoļos Eiropā, piedienētu savu ķermeni vismaz reizi nedēļā pakļaut karstā ūdens strūklai.
Mazgāties vai nemazgāties tāds ir jautājums. Un ja mazgāties, tad kur? Vasaras mēnešos viselemntārākās higēniskās procedūras varētu veikt dabiskajās ūdenskrātuvēs. Laba ūdens kvalitāte ir Ruļļu, Ērmiķu un Pūteļu grants karjeros. Iecienītas atpūtas vietas ir pie ūdenskrātuvēm Ozolniekos un Ānē. Pavisam jaunas ūdens atrakciju vietas ierīkojuši jelgavnieki pie jaunā pilsētas apvedceļa. Zinātāji apmeklē labas peldvietas Svētē, drosmīgākie peldās Lielupē.
Taču šogad pilsētniekiem pat mērcēšanās vaļējās ūdenskrātuvēs bija liegta, jo ūdens temperatūra diez vai bija augstāka par 15 grādiem. Peldējās tikai puišeļi vai ugunsūdeni baudījuši tēvaiņi.
Šādā situācijā, šķiet, vajadzētu zelt un plaukt piršu biznesam. Lai noskaidrotu, kā Jelgavā funkcionē šis uzņēmējdarbības veids un pie reizes izbaudītu laba gara tīkamos glāstus, devos reidā pa pilsētas «termām».
Seno dienu labo atmiņu vadīts, pirmo nolēmu apmeklēt Ausekļa ielas pirti. Labas pēršanās cienītāji atceras šo iestādi, kurā darbojās gan vīru, gan sievu nodaļas, turklāt katra ar divām zālēm. Stiprā dzimuma pārstāvju rīcībā bija gan «lielā» pirts ar baltām sienām, flīžu grīdu, labas kvalitātes cementa soliem, trijām ūdens ņemšanas vietām un trim dušas sietiem, gan mazā pirts, kura gan bija ievērojami mazāka, taču bija visā pilsētā slavena ar savu pērtuvi. Zināmu apstākļu dēļ par sieviešu nodaļas jaukumiem manā rīcībā informācijas nav, taču ļoti skaidri atceros Ausekļa ielas pirts zaļā tonī krāsoto uzgaidāmo telpu ar bufeti, tajā vienmēr varēja baudīt senču alu un vēsu ābolu sulu. Pirts biļete maksāja 18 kapeikas un uz tās bija rakstīts, ka dotais papīrītis jāsaglabā līdz mazgāšanās beigām.
Nezināmu apsvērumu dēļ, tēvs mēdza biļeti nepirkt kasē, bet noslēpumani spieda divdesmitkapeiku monētu pirtniekam tieši saujā.
Kavējoties šādās patīkamās atmiņās nonācu pie ēkas Ausekļa un Pulkveža F.Brieža ielas krustojumā, kur kādreiz darbojās iepriekš minētā miesas šķīstuvīte, taču konstatēju, ka tagad šajā ēkā valda cits gars tur šuj ūzas ārzemju kungiem.
Nedaudz vīlies nolēmu, ka cerēto baudu gūšu, mazgājoties Dambja ielas pirtī. Šī senā ēka Dambja un Sakņudārza ielu krustojuma tuvumā nekad nav pārsteigusi apmeklētājus ar ideālu kārtību, taču pēršanās kvalitāte tajā atsver visas neērtības. Pirts darbojas, ir kungu un dāmu nodaļas, bufetes nav. Biļetes cena 50 santīmu. Darba laiks piektdien, sestdien plkst. 8 21, svētdienās plkst. 8 14.
Pārlielupieši aizsietām acīm piektdienas novakarē atradīs ceļu uz Pļavu ielas pirti. Kādriez šo jauko iestādi sponsorēja cukurfabrika, taču, mainoties ekonomiskajai situācijai valstī, pirts nonāca privātās rokās. Ēka ir izremontēta, tīra. Vīrieši var nomazgāties piektdien, sestdien plkst. 10 22, sievietes ceturtdien plkst. 12 22. Biļetes cena Ls 1, pensionāriem 50 santīmi. Pirtī ir ierīkota nodaļa, kurā var saņemt papildus pakalpojumus (izmantot baseinu, sarīkot banketu). Mazgāšanās tajā maksā piecus latus stundā.
Šajā vasarā durvis vērusi jauna pirts bijušajā 6. autokombināta teritorijā Dobeles šosejā 4. Tā atvērta sievietēm ceturtdienās plkst. 17 21, vīriešiem trešdienās un piektdienās plks. 17 21. Cena 70 santīmi.
Nevar teikt, ka mazgāšanās telpā valdītu ideāla tīrība, toties šeit var saņemt papildus pakalpojumus ķermeņa masāžu. Domājams, sieviešu kārtas apmeklētāju piesaistīšanai iekārtots tā, ka puskails vīrišķis šiverē turpat mazgāšanās zālē. Šķiet, ka šāds pakalpojums pie mums ieviests pirmo reizi Latvijā. Masāža Ls 1. Bufetes nav.
Jau aptuveni gadu darbojas lielisks atpūtas komplekss ar pirti Atmodas ielā. Tas pieder firmai «Tranzīts». Sauna, baseins, banketu zāle, labierīcības un ģērbtuves viss atbilstoši Eiropas standartiem. Arī atpūtas cena pieci lati stundā.
Ir zināmas vēl divas, trīs atpūtas vietas Jelgavā un tās tuvumā, kurās pieejamas saunas un baseini, taču to darbības veids un telpu iekārtojums vairāk piemērots vīna baudīšanai un dejošanai – mazāk elementāro higiēnas prasību apmierināšanai.
Diemžēl pēc Jelgavas piršu apmeklējuma biju diezgan vīlies, jo trīs tradicionālās pirtis ar kopējo vietu skaitu aptuveni simts cilvēkiem uz 70 tūkstošiem jelgavnieku ir stipri par maz. Tāpēc ar nožēlu jāsecina, ka lielai daļai pilsētnieku līdz apkures sezonas sākumam neatliks nekas cits kā sparīgi kasīties.
