Konkursam «Saulainākā Līga» laikraksta «Zemgales Ziņas» lasītāji pieteica divdesmit Līgu, dažas šā latviskā vārda īpašnieces pat bija nosauktas vairākkārt.
Konkursam “Saulainākā Līga” laikraksta “Zemgales Ziņas” lasītāji pieteica divdesmit Līgu, dažas šā latviskā vārda īpašnieces pat bija nosauktas vairākkārt. “Ziņas” tikās ar 17 Līgām, kuras piekrita dalībai konkursā. Par viņām lasiet šajā, kā arī 10. un 11. lappusē. Pateicamies gan vērīgajiem pieteicējiem, kas sev apkārt pamanīja Saulainās Līgas, gan pašām konkursantēm, kas neliedza iespēju viņas iepazīt arī lasītājiem.
Lai nobalsotu par savu simpātiju, no avīzes jāizgriež viņas foto (kopijas netiks ņemtas vērā) un jāatgādā uz laikraksta redakciju līdz 20. jūnija rītam (pulksten 9).
Trīs uzvarētājas, kuras būs ieguvušas visvairāk balsu, tiks paziņotas 21. jūnija “Zemgales Ziņās” un portālā zz.lv. Ar konkursa atbalstītāja interneta veikala “ekspresis.lv” balvām viņas sveiksim Zāļu tirdziņā 21. jūnijā pēc pulksten 12. Tikai tad uzzināsiet, kura ir Saulainākās Līgas titula ieguvēja!
*
Saulīte no Saulītēm
Smaidīga, jautra, dzīvespriecīga, mīļa un saprotoša – īsta Saulainākā Līga – tā Jaunsvirlaukas pagasta padomes Finanšu nodaļas vadītāju Līgu Lonerti raksturo viņas pieteicēji. Ienākot Līgas kabinetā, patiešām šķiet, ka no viņas smaida vien tur kļuvis gaišāks un saulaināks. Ne velti kolēģi šo divu bērnu māmiņa sauc par Saulīti, un viņa saka: “Man optimista lādiņš tiek no kolēģiem, ar daudziem strādāju kopā jau desmit gadu.”
Līdztekus savam ikdienas darbam Līga dzied Jaunsvirlaukas un Sidrabenes pagasta apvienotajā korī “Svīri”, jo dziedāšana ir viens no viņas vaļaspriekiem, un nevieni vasaras saulgrieži nepaiet bez aplīgošanas. Savukārt pēc grūtas dienas Līga veldzi gūst dārzā, kas krāšņi zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim. “Esmu dabas bērns, man patīk lauku puķes, kas tagad nepelnīti aizmirstas. Taču kas var būt skaistāks, kā Jāņos māju izpušķot ar margrietām, kalmēm un rudzupuķēm.” Vasaras saulgriežu tradīcijas jau vairākus gadus gan palikušas nemainīgas – vispirms 23. jūnijā aktīvi līdzdarboties pagasta sporta svētkos, bet vakarā – balle. “Žēl, ka senās tradīcijas tiek aizmirstas un daudziem Jāņu svinēšanas tagad saistās vien ar šašliku un, piedodiet, piedzeršanos. Savus bērnus esmu centusies audzināt citādi un saglabāt arī īsti latvisko.”
Kad Lonertes ģimene veidoja savu sētu, bijis grūti nonākt līdz māju vārdam, taču par to kļuvis ģimenes mīļvārdiņš – Saulītes.
*
Kā dzīvības sula kokiem
“Kā dzīvības sula kokiem ir dzīvesprieks mums – cilvēkiem! Tādēļ būsim mīļi, smaidīgi un optimistiski noskaņoti dažādās dzīves situācijās!” uzskata Līga Ruža, kooperatīvās sabiedrības “Latraps” Lauksaimniecības nodaļas vadītāja. Viņu par smaidīgāko Līgu atzinuši vairāki zemnieki. To kopējais skaits astoņos “Latraps” pastāvēšanas gados audzis no divpadsmit līdz vairāk nekā četriem simtiem. Līgai izteiktās atzinības pamatā ir dziļas agronomes zināšanas, darba pieredze un arī optimisms, cilvēciska sirsnība. Zemniekiem mūsdienās nav viegli. Mainās klimats, rodas politiski sarežģījumi. “Taču ziemāju raža šogad solās būt laba,” piebilst Līga. Viņa ir lepna par savējiem, kuri bieži vien pārspēj ārzemēs redzēto. “Latraps” vada Līgas vīrs Edgars Ruža. Pāris iepazinās, studējot Agronomijas fakultātē. Tagad abu laulība sasniegusi pilngadību – astoņpadsmit gadu. Vai arī dēli Pauls un Jurģis ies vecāku un vecvecāku pēdās? Tas, protams, jāizlemj viņiem pašiem. “Taču, ja izvēlēsies agronomiju, es neteikšu “nē”,” domājot par nākotni, spriež nominante.
*
Ar bakalaura grādu un kaprāļa pakāpi
Drīz LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē būs izlaidums, kurā Līga Cērpa saņems bakalaura diplomu. Tas nu ir paveikts! Vecāki viņas studijas atbalstīja, taču meitene nāk no četru bērnu ģimenes (vienīgā māsa trim brāļiem), kur daudz kas jāspēj pašai. Jelgavā viņai mīļākā vieta ir LLU stadions blakus kopmītnēm Jāņa Čakstes bulvārī. Turp viņa kopā ar studiju draugiem dodas spēlēt basketbolu, volejbolu. Draugi viņu arī ieteica Saulainākās Līgas titulam. Nu gan visi aizbraukuši kur kurais. Līga palikusi Jelgavā. Tas tādēļ, ka pirms četriem mēnešiem viņa sāka strādāt Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālajā diagnostikas centrā par vecāko speciālisti pārtikas paraugu pieņemšanā.
Vērtējot puišus, Līga pirmo kritēriju nosauc uzticību. Cilvēkam jābūt tādam, uz kuru var paļauties. To viņa izjutusi arī zemessargu lauku mācībās. Studente divos gados beigusi rezerves karavīru mācības un ieguvusi kaprāļa pakāpi. Viņa ir arī augstskolas sieviešu kora “Liepa” dziedātāja. Līgai ir sapnis par ģimeni un bērniem, par savu māju. Taču tagad jāstrādā un jāstudē maģistrantūrā.
*
Noslēpumus neizstāsta
Pirmsskolas izglītības iestādes “Zīlīte” skolotāja Līga Kalniņa strādā un dzīvo Ozolniekos. Kolēģi viņu raksturo kā saulainu cilvēku, kurā mīt gaišas domas un silta sirds, tāpēc darbā tiek dēvēta par Saulīti. Līga bieži smaida. Reiz pat uz ielas nepazīstams vīrietis jautājis: “Kāpēc tā smaidi?”, un viņa atbildējusi, ka ir taču skaista diena! Līga uzskata, ka, drūmā laikā otram uzsmaidot, var uzlabot garastāvokli.
Viņa ir draudzīga, labsirdīga un mīļa pret bērniem – gan saviem, gan darbā audzināmajiem. Kā labo īpašību Līga min māku neizstāstīt noslēpumus. Visvairāk viņai patīk lasīt grāmatas, kā arī rosīties virtuvē, lai palutinātu savējos ar kādu kēksu vai salātiem.
Pie vārda tikusi, pateicoties mammas skolasbiedrei, kura bijusi ļoti kārtīga un draudzīga. “Pusaudžu gados man vārds nepatika, jo tas uzlika zināmu pienākumu – būt mājās, kamēr vienaudži gāja līgot uz pļavu. Taču esmu ar to labi sadzīvojusi, un tagad man tas patīk,” atklāj sieviete. Līgas ģimenē joprojām tiek ievērotas Jāņu svinēšanas tradīcijas – ugunskurs, ķimeņu siers, pīrāgi, alus un kvass. Tiesa gan, klāt nācis arī cittautu šašliks.
*
Jaunākā no sešām māsiņām
Dēliņa Oskara mammu Līgu Komaru māsa Liene raksturo kā burvīgu, mīļu un jauku. Lai gan no māsām jaunākā, viņa reizēm ir atbalsts pārējām. Līga nav spontāna rakstura, bet vispirms padomā un tikai tad dara. Ir jautra, gaiša, smaidīga, saprotoša un izpalīdzīga. Vīrs uzskatot, ka pat pārlieku mīļa reizēs, kad nespēj atteikt palīdzību citiem. Lielā pūlī Līgai netīk, bet būt vienatnē arī ne. Vislabāk viņa jūtas draugu bariņā.
Jelgavnieci saista floristika. Pašmācības ceļā viņa apguvusi dažādus knifiņus un jau no mazām dienām šo to veidojusi. Labprāt lasa grāmatas, galvenokārt romānus ar laimīgām beigām. Vasarā mīļākās nodarbes ir peldēšana un riteņbraukšana, savukārt jūras malā – kompānijā uzspēlēt kādu bumbas spēli vai pastaigāties.
Pašlaik Līga apsver iespēju kļūt par nagu kopšanas speciālisti. “Skaisti un sievišķīgi,” uzskata konkursante, kurai agrāk nav patikuši dārza darbi, bet tagad labprāt aizbrauc pie mammas un parušinās pa dobītēm. Līga arī meistaro kulinārijas brīnumus kopā ar dēliņu. “Viņam patīk šo to mīcīt un veidot, piedalīties procesā,” stāsta māmiņa.
Viņa uzskata, ka vārds cilvēkam dod daļu rakstura, un viņējais ir diezgan mierīgs. Jaunietei patīk, ka vārds ir latvisks un reizē ar skaistiem svētkiem, ko tradicionāli svin kopā ar māsām, viņu otrām pusītēm un bērniem pie mammas. “Sanākam liels bars, dziedam, iekuram ugunskuru, spēlējam spēles, lecam pāri ugunskuram un noteikti neejam gulēt,” teic Līga.
*
“Mūsu saulīte nāk!”
Ar šādiem vārdiem savā darbavietā tiek saņemta Līga Ratniece. Viņa pati smejas, ka īsti nezina, vai pie tā vainojami blondie mati vai mūžīgi nezūdošais optimisms. Satiekot Līgu, uzreiz top skaidrs – viņa ir viena no tiem cilvēkiem, kas pa dzīvi iet ar smaidu un pozitīvismu. Zīmīgi, ka visā, ar ko saistīta Līga, dominē gaišums, pat darbavietas, pirts lietu veikaliņa, nosaukumā – “Saules dārzs”.
Viņa ir viena no mūsdienās reti sastopamajiem plašās sirds cilvēkiem. Nekad nevienam neatsaka grūtā brīdī, vienmēr izpalīdz. Prot uzmundrināt, sapurināt un likt pasmaidīt noskumušajam. Pati par sevi Līga teic, ka neviens nekad neuzzina, ja viņai ir grūti – vienmēr sejā lasāms prieks. Līga neprot konfliktēt, nemāk strīdēties.
Vilces pagasta “Rotu” saimnieces dzīvē liela nozīme piešķirta puķēm un visam, kas ar to saistīts. Mājās ir dārziņš, kas tiek kopts un lolots. Līga domā, ka dzīvi laukos nekad nevarētu nomainīt pret pilsētas steigu. Protams, tur vieglāk atrast darbu, bet tas neesot tik patīkami, kā vakarā pēc pirts iziet dārzā klausīties putnu čivināšanā un baudīt mieru.
*
Smaidīgā pastniece, kas uzlabo garastāvokli
Līga Sorokina ir operatore pasta nodaļā Kalnciemā. “Man patīk darbs ar klientiem, nekad nevaru nosēdēt viena telpā, apkrāvusies ar papīru kaudzēm,” viņa atklāj. Līgas teiktajam jāpiekrīt, jo mazās Amandiņas mamma no sirds izdejojas deju kolektīvā “Solis”, bet izdziedas sieviešu vokālajā ansamblī “Vega West”, ar kuru varēs piepildīt sen lolotu sapni gūt iespaidus tūkstošbalsīgā korī dziesmu svētkos.
Līgai kopā ar vīru Viktoru patīk doties ceļojumos, kā arī kārtīgi izdancoties svētkos. Bieži gadoties pat tā, ka kalnciemnieki balles sākumā nespēj noturēties, nepasakot: “Re, šie jau atkal pirmie iet dejot!” Lielākā daļa Līgas radu iesaistīti radošos kolektīvos.
Dzīve dota, lai to jautri un kustīgi izmantotu, uzskata Līga, atklājot, ka viņu ļoti aizrauj arī sports. Trīs gadus mācījusies akadēmisko airēšanu, brīvajā laikā patīk uzspēlēt volejbolu vai pamētāt basketbola bumbu.
Līgo svētki arī šovasar aizritēs ģimenes lokā. “Esam pieci bērni. Kad sabraucam kopā ar otrajām pusītēm un atvasēm, sanāk prāvs pulciņš lustētāju,” Līga smejas, ka pērn, kaut jau precējusies, tomēr visus trīs vainagus metusi ozolā.
Kalnciemnieki nereti saka – jāiet uz pastu, tur smaidīgā Līga uzlabos garastāvokli! To atzīst arī Kalnciema kultūras nama vadītāja Dace Dalgā, piesakot viņu Saulainākās titulam.
*
Ābelīšu saimnieces rota
“Prieks un optimisms viņā dzirkstī nemitīgi,” par savu māsu Līgu Ezerkalni raksta Jolanta Lauva. Šogad būšot jau ceturtā reize, kad Līga ar pušķiem un vainagiem piedalīsies Jelgavas Zāļu tirgū. Tā ir viņas ģimenes tradīcija, kurā iesaistās gan vīrs Imants, gan dēli – vienpadsmitgadīgais Mārtiņš un sešgadīgais Kārlis.
Ezerkalnu ģimene dzīvo Glūdas pagasta Ābelītēs. Tās ir Līgas mājas jau piektajā paaudzē. Lielās tomātu plantācijas, kas agrāk bija vectēvam, nomainījuši zālieni un košumaugi. Ābelītes atzītas par vienu no sakoptākajām sētām Glūdas pagastā. Līgas mīļākās puķes gan dārzā neaug. Tās ir margrietiņas. Mājā noliktais pušķis saplūkts netālajā pļavā. Līga ir īsta mājas saimniece. Tā ir viņas ikdienas galvenā rūpe, algotā darbā viņa nav iesaistījusies, ģimeni apgādā Imants. Ezerkalni nelepojas ar naudīgu turību. Toties Līgai pietiek laika bērniem. Viņas rokām top arī Līgo pušķi, adventes vainagi un citas floristiskas kompozīcijas, kā arī gardas kūkas – ne tikai pašu galdam. Nākotnē viņa domā ņemties ar bišu saimēm. “Tikai ar ticību labajam tā var smaidīt un rosīties,” atzīst Ābelīšu saimniece.
*
Ja balsos koris un orķestris
Tas, ka ar panākumiem koru pusfinālā skatē Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris “Spīgo” virzās uz dziesmu svētkiem, lielā mērā ir arī jaunās skolotājas, mūziķes, diriģentes un komponistes Līgas Celmas nopelns. Tieši “Spīgo” pieteicis viņu Saulainākās Līgas konkursam.
Nominantei bērnībā bijis traks piedzīvojums. Reiz, kad vecāki uz brīdi no bērniem novērsuši uzmanību, viņa savu jaunāko māsu Dainu uzsēdinājusi uz palodzes. Tas darīts, lai parādītu, cik plaša un skaista ir pasaule. Paldies Dievam, tās aplūkošana toreiz beigusies labi, taču “Spīgo” meitenes tajā saskata zināmu līdzību ar mūsdienām. Proti, piedaloties starptautiskos konkursos, koris ar panākumiem uzstājies Spānijā, Nīderlandē, Austrijā, Igaunijā un daudzviet citur. Tā arī ir pasaules apskatīšana. Turklāt skaisti un bez dzīvībai bīstama riska. “Mēs Līgu Celmu ļoti mīlam un varam smelties no viņas daudz pozitīvas enerģijas,” pieteikumā raksta dziedātāja Sandra Kalniete, kas nupat beigs 12. klasi un savas diriģentes personības iespaidā gatavojas studēt mūzikas terapiju.
Pati nominante par kora meiteņu iniciatīvu pasmaida. Taču, ja sarosīsies “Spīgo”, “Spīgmeitiņas” un vēl skolas pūtēju orķestris (kuram Līga gatavojas komponēt skaņdarbu 2010. gada Skolēnu dziesmu un deju svētkiem), viņas izredzes uz uzvaru Saulainākās Līgas konkursā ir ļoti nopietnas.
*
Ar dziesmu caur dzīvi
Līga Kupča ir “ļoti, ļoti, ļoti jauka, mīļa un gaiša kā saulīte. Smaidīga, pieklājīga, klusa un draudzīga ar ikvienu”. Tā par šo meiteni izsakās pieteikuma iesniedzēja. Aktīvs, jautrs un muzikāls trīspadsmitgadīgs skuķis.
Mazās Līgas dzīve cieši saistīta ar mūziku, viņa klausās popmūziku, spēlē klavieres un dzied Jelgavas Mūzikas skolā, kā arī piedalās korī “Līga” ar solo dziedājumiem. Šovasar meitene bija plānojusi doties uz dziesmu svētkiem, diemžēl tajā laikā iekritis cits brauciens – pie radiem Skotijā.
Septembrī Līgai gaidāmas pārmaiņas, tiks sāktas skolas gaitas citā mācību iestādē – viņa no 4. pamatskolas pāriet uz Jelgavas Spīdolas ģimnāziju. Šo skolu meitene izvēlējusies mazā audzēkņu skaita dēļ, lai varētu veidot ciešākas saiknes ar saviem klases un skolas biedriem. Viņai esot svarīgi nodibināt kontaktus un tikt pie draugiem.
Pilsētā Līgai patīk, īpaši lielveikali, tomēr brīvajā laikā viņa labprāt dodas pie dabas – uz laukiem Valgundes pagastā. Tur viņai tīk braukt ar riteni un kāpt kalnā vērot apkārtni. Vēl Līgai ļoti garšo šokolādes saldējums.
*
Lielākais prieks – par lauku ziediem
Beigusi Bulduru Dārzkopības vidusskolu, pēc gada rosīšanās SIA “Aleja D” ar augu dēstiem Līga Lejāne kļuva par šīs firmas biroja vadītāju. Laipna viņa ir ne vien pret apmeklētājiem, bet arī pret kolēģiem. “Kad Līga uzsmaida, aizmirstas visas problēmas,” saka “Aleja D” darbinieks Uldis Reinvalds.
Viņas pienākumos ir daļēji kārtot grāmatvedību, uzklausīt klientus un rīkot pasākumus uzņēmuma nu jau teju simts darbiniekiem. Arī pirms šiem Līgo svētkiem viņa jau aizrunājusi plašu viesu namu kaimiņu rajonā kādā skaistā vietā, kur tradicionāli ieradīsies “Alejas D” darbinieki ar radiem.
Līga dejo Jelgavas rajona apvienotajā kolektīvā “Medega” un pašlaik gatavojas gan doties uz deju svētkiem, gan pirms tam saņemt augstāko izglītību apliecinošu dokumentu, jo šopavasar viņa beigusi studijas uzņēmējdarbībā LLU.
Puķes un augu stādi ir arī viņas vaļasprieks. Vecāku mājās Vilces pusē dārzs pašu rokām top, sākot no projekta līdz skaisti iekoptiem apstādījumiem.
Vārda svētkos Līga sajūsminās par dāvātiem pļavas ziediem – margrietām, rudzupuķēm, magonēm. “Pērn mani agrā rītā pamodināja, izveda laukā, un kā brīnums virsū bira ļoti daudz magoņu ziedlapiņu! Tas bija tik skaisti!” Vilcē tiks iedegts arī Lejānu ģimenes ugunskurs, netrūks pašu sieta siera, pīrāgu un ceptas gaļas. Ieradīsies arī abas māsas Ilga un Iveta.
*
Sirsnīga instruktore, kas apglezno zīdu
Ja vien pirmsjāņu brīvdienās nenotiks nu jau kādu laiku ierastās autoinstruktoru mācības, smaidīgā un nenogurstošā Līga Krūmiņa, kā ierasts, dosies līgot uz vecāku mājām Ludzas pusē. Tur tradicionāli mamma sies sieru, tēvs jau brūvē alu, bet Līgas pienākums ir izcept gardākos pīrāgus. Neiztikt arī bez vainagu pīšanas un pļavas ziediem.
“Gaišiem linu matiem, smalkiem sejas vaibstiem, Līga no Latgales, kas dzīvo Jelgavā, ir spēka pilna, skaisti apglezno zīdu un ir brīnumaina mamma saviem dēliem Kristapam un Elvim, kā arī burvīga saimniece virtuvē,” tā Saulainākās titulam pieteikto Līgu raksturo Mirdza Spriģe.
Zīda apgleznošana ir Līgas sapnis kopš bērnības. Kaut arvien šo prasmi izkopj mācībās, par viņas darinājumiem priecājušies jau daudzi. Nupat kāda jaunā pāra goda vieta bijusi rotāta ar Līgas mākslas darbu.
Ikdienā viņa strādā par tirdzniecības pārstāvi gaļas pārstrādes firmā “Triāls”, bet daudz brīvā laika aizrit, mācoties Profesionālo autoskolu federācijā par instruktori. Izvēli par šiem vaļaspriekiem raksturo Līgas teiktais: “Man patīk viss, kur vajadzīga pacietība.”
Pērnajos Līgo svētkos nācies piedzīvot nereti novēroto, ka lielākā daļa goda tiek Jāņiem. “Tikai vakara pusē kāds iesaucās – bet mums taču ir Līga! Tomēr es par to nekad neapvainojos,” saka jelgavniece.
*
Bēdīga nav manīta
Jelgavniece Līga Jankova studē datordizainu Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Dienās viņa domā kļūt par grafisko dizaineri, bet pašlaik strādā skaistumkopšanas salonā. Līga ir mīļa, izpalīdzīga un daudz smaida. “Citi apgalvo, ka bēdīgu mani nav redzējuši,” teic jauniete, kura ir arī mērķtiecīga – ja kāds darbiņš jāpaveic, tam pieiet ļoti nopietni un grūtībām nepadodas. Šķērslis nav arī ēdiena gatavošana. “Grāmatu vaļā, un kopā ar draugu top lazanja,” teic Līga.
Jauniete labprāt apmeklē kalanētikas un jogas nodarbības, bet pie jūras uzspēlē futbolu. Lasa grāmatas, skatās filmas, zīmē.
Šī vasara viņai solās būt koncertiem bagāta. Līga piedalīsies dziesmu svētkos, kur orķestrī spēlēs flautu, plānots doties arī uz “Metallica”, Bjorkas un, protams, “Prāta vētras” koncertiem.
Šogad jelgavniece kopā ar draugu Jāni Līgo svētkus plāno atzīmēt līdzīgi kā pērn Klapkalnciemā – ģērbti tautas tērpos. “Izstaigājām visu ciemu, un iedzīvotāji gribēja fotografēties ar mums,” atceras studente.
*
Hops, un iekšā!
“Esmu no klusajām, bet, ja vajag, izlīdzu citiem,” sevi raksturo jelgavniece Līga Buhrote. Viņa smaida ar mēru, lai nav par daudz. Pašlaik auklē jaunāko no trim bērniem, tāpēc brīvo brīžu nav daudz. Agrāk strādājusi veikalā, kā arī dancojusi tautas dejas un šo nodarbi atsāks, kad mazais paaugsies. “Mājās, dzirdot mūzikas ritmus, gribas dejot,” teic Līga.
Ja ir iedvesma, viņa labprāt parušinās dārziņā, bet kādu reizi patīkot arī paslinkot. Ģimenes lokā nereti dodas pāris stundu garās pastaigās. Iecienītas ir Tērvetes Dabas parka takas. Ja ir iespēja, visi brauc pie jūras, bet peldēties gan Līgai labāk tīk kādā dīķī vai ezerā, jo jūrā tik “iet, iet, iet, kamēr var peldēt, bet es labāk uzreiz – hops, un iekšā”!
Līga pazīst arī dažas vārda māsas un teic, ka visas esot atšķirīgas. Viņai ļoti patīk vasara, kad ir gaišs un silts, pat karsts. Lietainās dienās viņa labprāt uzasina prātu dažādās intelektuālās interneta spēlītes, savukārt ziemā nododas zeķu un cimdu adīšanai, bet visos gadalaikos – ar mašīnu “parullē” pa pilsētu.
*
Mašīnas interesējušas vairāk nekā lelles
Gaiši mati, zilas acis, starojošs smaids ir Līgas Eversones vizītkarte. Jauniete studē Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārtikas tehnologos, absolvējusi Ozolnieku vidusskolu. Par nākotnes plāniem studente vēl šaubās, bet pieļauj, ka varētu būt gide. Viņa ir laipna, draudzīga, izpalīdzīga un sportiska. Trenējas volejbolā, to uzspēlē arī pie jūras, bet skriet gan Ozolnieku meitenei netīk.
Līga labprāt izbauda vasaru un karsto laiku, īpaši – kad vienlaicīgi spīd saule un līst lietus. Pašlaik jauniete nododas studiju vasaras praksei – strādā bārā “Meka” –, bet brīvajā laikā vizinās ar riteni, labprāt pastaigājas un dodas arī garākos gabalos. Vienmēr cenšas piedalīties Ozolnieku novada velotūrēs, lai apskatītu apkārtni. To dara, arī stūrējot mašīnu, tad var pabūt tālākās Latvijas vietās.
Līga vēlētos iemācīties modernās dejas, jo tautiskās jau izmēģinātas skolas laikā. Jauniete atklāj, ka ir rosīga. Šogad paspējusi iestādīt ābeles, vīnogas un avenes. “Man labāk patīk fizisks darbs, kad redzams un jūtams rezultāts, piemēram, varu kraut malku un darīt visu citu. Varbūt tāpēc, ka esmu uzaugusi galvenokārt puišu sabiedrībā, arī mašīnas un tamlīdzīgas lietas interesējušas vairāk nekā lelles,” stāsta Līga. Viņa ir arī mērķtiecīga. Ja kaut ko ļoti vēlas – tad pieliek spēkus, lai to sasniegtu.
Līgai mīļi ir dzīvnieciņi, bet rāpuļi gan pie sirds neiet. “Ja pļavā ieraudzīšu čūsku – kliegšu,” viņa smej.
*
Labsirdība no Mežciema
Smaidīgs un izpalīdzīgs garastāvokļa cilvēks, mīl vasaru un dodas uz jūru, cik bieži vien iespējams. Vairāk raksturā strauja nekā mierīga – tāda ir Līga Leja. Meitenes pieteicēja pauž, ka viņas “vārds un uzvārds ir skanīgs kā Līgo vakara dziesma pāri kalniem un lejām”.
Skolas gadi pavadīti Jelgavas 1. ģimnāzijā, bet šogad paredzēts jau lielāks notikums – jāgatavojas izlaidumam, jo pēc neilga laika Līga absolvēs Rīgas Celtniecības koledžu, iegūstot arhitekta tehniķa diplomu. Tomēr viņas sapnis ir kļūt par interjera dizaineri.
Līga ir māksliniece – brīvajā laikā zīmē un fotogrāfē. Lai gan fotomāksla aizrauj, tas ir tikai hobijs, jo “visu nav iespējams apgūt”, viņa saka.
Vasaras saulgriežos parasti vairāk atceras tieši Jāņus, teic Līga, tādēļ jau bērnībā, kad tas esot apnicis, skaidri un gaiši paudusi savu nostāju – visu Līgu vārdadienā viņa noteikti jāapsveic. No tā laikā pieprasījums tiek pildīts un sveicieni netiek aizmirsti.
Meitene pēdējos gados ievēro tradīciju – katru Jāņu vakaru viņu var sastapt tautas tērpā. Parasti Jāņu iesildīšanas pasākumi norisinās vecāku mājās Mežciemā, tā būs arī šogad. Pēc tam, visticamāk, Līgo naktī gaviļniece dosies uz Saulkrastiem.
Pēc svētkiem un skolas pabeigšanas plānots ceļot uz Norvēģiju – iespējams, tikai atpūsties un arī nedaudz pastrādāt.
*
Veido frizūras draudzenēm
Jelgavniece Anna Līga Hudožilova ir saukta divos latviskos vārdos. Viņa šogad pabeigusi 2. internātpamatskolas septīto klasi. Sirdij tuvākais mācību priekšmets ir vizuālā māksla, jo arī brīvajos brīžos viņa labprāt tai nododas, visbiežāk zīmējot dabu. Arī mūzikas nodarbības meitenei patīk. Iecienītākā mūziķe ir Natālija Koroļova.
Domājot par nākotni, Anna Līga gribētu kļūt par frizieri vai stilisti. “Pati vēl neesmu citiem griezusi matus, jo baidos, bet draudzenēm frizūras gan ir daudz veidotas, un viņām tās patīk,” atklāj Anna Līga.
Meitenei tīk modernās dejas, lai gan trenējusies tās nav. Vasarā, kas ir viņas mīļākais gadalaiks, konkursante plāno doties atpūsties pie dabas, “bumbot” kopā ar draugiem un sauļoties, kā arī ar riteni braukt apskatīt Latviju.
Meitene ir draudzīga, bet diezgan kautrīga, taču viņai patīk Rīga. “Mani saista arī jūra, un tīk iepirkties,” atklāj skolniece. Vaļas brīžos viņa darina rotaļu lācīšus, ko domā dāvināt tantes māsai, kā arī izšuj puķītes, saulītes un dzīvnieciņus.
