Par kurmjiem ir dzirdēts gan daudz laba, gan arī slikta. Vieni to iesaka bendēt nost, bet citi iestājas par kurmja ierakstīšanu saudzējamo dzīvnieku sarakstā.
Par kurmjiem ir dzirdēts gan daudz laba, gan arī slikta. Vieni to iesaka bendēt nost, bet citi iestājas par kurmja ierakstīšanu saudzējamo dzīvnieku sarakstā. Lūk, ko par kurmi raksta Velta Veronika Antule žurnālā «Mazdārziņš».
Mēļo, ka kurmis apgraužot augu saknes, tātad ir šaustāms. Ak, briesmas, ko tik nesagudro, kā no tā tikt vaļā, kā iznīcināt!
Patiešām mēļo, jo mēļotāji neko īsteni par kurmjiem nezina. Ja zinātu, ko tas medī un ēd, tad nemēļotu.
Ja dārzā, pļavā vai tīrumā redzami kurmja rakumi, tas nozīmē, ka nogabalā, kurā čaklais mednieciņš darbojas, atrodami ievērības cienīgi divu šausmīgu dārza kaitēkļu bari – maijvaboļu kāpuri un zemes vēži –, kā arī vecās un slimās sliekas. Kurmis, kas parasti dzīvo viens (izņemot pārošanās un apbērnošanās laiku), dienā nomedī un apēd vismaz 50 tārpu un kukaiņu, tātad 30 dienās – 1500, bet sezonā kādus desmit tūkstošus dārza briesmīgāko ienaidnieku – augu sakņu grauzējus.
Kurmim actiņas ir tik maziņas kā magoņu sēkliņas, kad vajag, ir aizveramas. Austiņas ir pilnīgi nosegtas ar plānu plēvi – ļoti dzirdīgas. Kad darbīgā zemes rūķīša alā iezogas kāda pele, žurka, cirslītis, varde, ķirzaka vai pat čūska, saimnieks nelūgto viesi žigli nomedī ar saviem asajiem, cietajiem nagiem un «rociņām», stiprām, asām kā zobena asmens. Kurmis ir neiedomājami straujš un izveicīgs. Ātri traucētāju nokāvis, kurmis to apēd; ja var, notiesā visu, pārpalikumus noglabā priekšdienām speciālos alu nodalījumos vai atzaros.
Esam priecīgi, kad mūsu dārza tuvumā pamanām kurmja rakumus. Ļaujam, lai čaklais mednieks dara, ko vajag, lai vismaz vienu sezonu pastrādā. Kad nav ko medīt, tas pats aiziet uz jaunu vietu.
Kurmi var aizbiedēt ar dzeloņainā velnābola starpstādījumiem: 1,1 m platās dobēs ik pa kādiem pieciem metriem šķērsām iestāda divus trīs augus. Tā kā dzeloņainajam velnābolam visas auga daļas ir ļoti indīgas, tad grūti pateikt, vai pazūd kurmis, vai aizmūk kukaiņi.
Nonāvēt kurmi tādēļ, lai šūtu kažoku vai cepuri, ir liels kauns. Kurmja vārds ir ierakstāms Sarkanajā grāmatā.
